Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvija ir saskārusies ar pakāpeniski pieaugošām Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. To ietvaros tiek izmantoti dažādi instrumenti ar vienotu mērķi - ietekmēt Latviju, tās politiku un sabiedrību, izmantojot nemilitārus līdzekļus. Ņemot vērā Krievijas konfrontējošo ārpolitiku un pēdējo gadu hibrīdos un konvencionālos iebrukumus tās kaimiņvalstīs, svarīgi pievērst uzmanību tam, kā hibrīdā karadarbība var tikt izmantota, lai sagatavotos plašākai konvencionālai karadarbībai.
Viena no biežāk sastopamajām Krievijas īstenotā hibrīdkara izpausmēm Latvijā un Baltijas valstu reģionā ir propaganda un dezinformācija un ar tās izplatīšanu saistītās informatīvās operācijas. Ar informatīvo operāciju palīdzību tiek mēģināts panākt mērķa auditorijas vērtību un uzskatu ietekmēšanu vai pat maiņu Krievijai vēlamā virzienā. To apliecina Krievijas īstenotie pasākumi attiecībā pret Ukrainu. Pirms pilna mēroga iebrukuma bija vērojamas apjomīgas informatīvās kampaņas, kuru uzdevums bija ietekmēt Ukrainas sabiedrību, lai mazinātu tās gatavību pretoties un padarītu Krieviju pievilcīgāku. Līdz ar to Krievijas informatīvās kampaņas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par attiecību eskalāciju, tostarp galīgajā formā – gatavību pielietot militāru agresiju savu mērķu sasniegšanai.
Taču, vērtējot Krievijas informatīvās aktivitātes un to efektivitāti, ir jāņem vērā to intensitāte, vēstījumu saturs un vēlamās auditorijas. Tas palīdz rast atbildi uz plašāku jautājumu – vai šādas kampaņas var kalpot par priekšvēstnesi tālākai eskalācijai un pat militārai konfrontācijai. Jautājuma nozīmi pastiprina pašas Krievijas izpratne par hibrīdkaru – lai panāktu ietekmi pār mērķa valsts stratēģiskajiem uzstādījumiem, informatīvajām kampaņām var sekot militāru instrumentu pielietojums.
Indikatora parametri
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savas kompetences ietvaros pastāvīgi veic Krievijas īstenoto informatīvo ietekmes kampaņu un operāciju monitoringu un analīzi. Krievijas centieni attiecībā pret Latviju liecina par jau ilgākā laika posmā nostiprinātām tendencēm. Salīdzinot ar laika periodu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pret Latviju vērstā Krievijas propagandas un dezinformācijas agresivitāte un intensitāte ir palielinājusies.
Analizējot pret Latviju vērstās Krievijas ietekmes aktivitātes, birojs īpašu uzmanību pievērš izplatītās propagandas un dezinformācijas saturam un to agresivitātei. Vairums vēstījumu ir izteikti reaģējoši – Krievija reaģē uz Latvijas pieņemtajiem lēmumiem, paziņojumiem. Pēdējo trīs gadu laikā SAB nav novērojis jaunas tendences Krievijas izplatītajos vēstījumos, tā vietā tie kļūst par daļu no jau pastāvošas vēstījumu grupas. Tie lielākoties ietver apsūdzības vēstures pārrakstīšanā, rusofobijas un diskriminējošu pasākumu veicināšanā un izmantošanā, politiskā agresijā pret Krieviju, kā arī tuvredzīgu pakļaušanos Rietumvalstu diktētam politiskam kursam.
Atsevišķos gadījumos Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes ir arī proaktīvas. Tās lielākoties pieskaņojas Krievijai nozīmīgiem vēstures datumiem vai norisēm, Krievijai tiecoties priekšlaicīgi sagatavot informatīvo telpu. Piemēram, ik gadu ir novērojama paaugstināta aktivitāte, tuvojoties 16. martam vai 9. maijam, Krievijai aktualizējot jautājumus par Otro pasaules karu un tā norisi, no tā izrietošus pārmetumus Latvijai un Rietumu pasaulei kopumā par vēstures pārrakstīšanu un apsūdzības fašisma un nacisma slavināšanā. Ņemot vērā šīs nedēļas nogalē gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, SAB rūpīgi monitorē Krievijas darbības informatīvajā telpā arī šajā kontekstā.
Krievijas informatīvās aktivitātes nav statiskas – tām raksturīga spēja pielāgoties un izmantot dažādām auditorijām aktuālus tematus lielāka efekta sasniegšanai. Krievijas dezinformācijas intensitāte ir augsta, taču stabila, saglabājot ierasti augsto līmeni. Ik mēnesi pret Latviju tieši vai netieši tiek vērsti desmitiem publikāciju, Krievijas amatpersonu un Kremļa propagandistu paziņojumu. Piemēram, Krievijas valsts iestādes, īpaši Ārlietu ministrija, dažādos ziņojumos Latvijai velta arvien lielāku uzmanību, maldīgi izplatot vēstījumus par krievvalodīgās sabiedrības daļas apspiešanu un nacisma atdzimšanu.
Raugoties uz informatīvās ietekmes aktivitātēm kā potenciālu eskalācijas vai konfrontācijas priekšvēstnesi, jāatzīmē, ka šādās situācijās ir novērojams un sagaidāms būtisks intensitātes pieaugums. Tādā veidā Krievija mēģina izmantot informatīvo telpu, lai ietekmētu mērķauditoriju uzskatus, piemēram, gatavību un vēlmi stāties pretim Krievijai.
Dažādas auditorijas
Krievijas mērķis ir izmantot informatīvās ietekmes aktivitātes, lai iespaidotu auditorijas vērtību orientāciju, un šeit jānošķir dažādas auditorijas.
Daļa Krievijas attīstīto vēstījumu ir orientēti Krievijas iekšējai auditorijai. Tas Krievijai ļauj konstruēt ārējā ienaidnieka tēlu un apdraudējuma sajūtu, ietekmējot sabiedrisko domu. Būtiski norādīt, ka dominance informatīvajā telpā arī tiek izmantota, lai izolētu prezidentu V. Putinu no atbildības par valstī notiekošo, vienlaikus glorificējot viņa lomu Krievijas vēsturē un attīstībā.
Iekšējās auditorijas kontekstā ir vērts vērst uzmanību uz skaļākajiem propagandas ruporiem, piemēram, V. Solovjovu. Šāda veida raidījumos un publikācijās bieži izskan ne tikai agresīvas, bet arī dramatiskas tēzes par notiekošo, kas var raisīt bažas par Krievijas gatavību veikt kādas darbības, vienlaikus testējot Krievijas sabiedrības reakciju un atbalstu. Taču pret šādiem raidījumiem un tajos izskanošiem paziņojumiem ir jāizturas kritiski. Šie raidījumi seko komerciālai loģikai, respektīvi ažiotāžas izraisīšana ir pamatota ar nepieciešamību piesaistīt sev uzmanību, kas stimulē arvien dramatiskāku vēstījumu attīstīšanu. Papildus tiem ir arī politiska nozīmība – uz šādu ekstravagantu personību un paziņojumu fona V. Putins šķiet samērīgs un racionāls, kas palīdz attīstīt viņa publisko tēlu un tādā veidā vairot atbalstu viņa pozīcijai.
Vienlaikus liela daļa vēstījumu ir mērķēti arī uz auditorijām ārpus Krievijas. Šī auditorija savukārt iedalāma vairākās apakškategorijās.
Viena no auditorijām ir ārvalstīs dzīvojošie tautieši un prokrieviski noskaņotās personas. Šī auditorija jau atbalsta Krievijas īstenoto politiku un tās viedokļu maiņa nav nepieciešama. Krievija nereti izmanto šīs auditorija pārstāvjus - dažādus prokrieviskos aktīvistus, - propagandas un dezinformācijas veidošanā un izplatīšanā.
Ilgtermiņā Krievija, gandrīz droši, cer uz to, ka tās informatīvās ietekmes aktivitātes sasniegs arī starptautisko sabiedrību. Tās mērķis – panākt, ka starptautiskā sabiedrība izdara spiedienu uz Latviju mainīt rīcībpolitiku attiecībā pret Krieviju.
Vēl viena atsevišķa mērķgrupa ir Latvijas sabiedrība. Lai gan šobrīd Krievija nespēj tiešā veidā būtiski ietekmēt sabiedrisko domu, tā cenšas to darīt dažādos slēptākos veidos, piemēram, uzsverot Latvijas ekonomiskās problēmas un cenšoties izcelt jebkādas citas nepilnībās, tādējādi diskreditējot un vājinot Latvijas valsti. Ņemot vērā Krievijas mērķus un motivāciju, ir nepieciešams kritiski izsvērt atbildi uz šādām darbībām, lai tām nepiešķirtu nepelnīti lielu uzmanību un nevairotu publicitāti, kas tādējādi polarizētu Latvijas sabiedrības viedokļus.
Jāmēra propagandas temperatūra, izvairoties pastiprināt tās vēstījumus
Līdz ar to, vērtējot Krievijas informatīvā spiediena ietekmi, SAB ņem vērā dažādus apsvērumus un to izmaiņas laika gaitā. Pret Krievijas īstenotajām aktivitātēm informatīvajā telpā ir jāizturas atbildīgi, jo tas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par Krievijas nodomiem eskalēt situāciju, ko arī apliecina Ukrainas piemērs. Tas pamato nepieciešamību izsekot Krievijas aktivitātes, lai laikus sagatavotos potenciālai rīcībai. Tajā pašā laikā nedrīkst pārspīlēt šādu aktivitāšu nozīmību, ietekmi un potenciālās sekas, jo tas var radīt nepamatotu satraukumu, kā arī faktiski pastiprināt Krievijas vēstījumus. Jāpiebilst, ka aktivitātes informatīvajā telpā ir viens no daudziem indikatoriem, kas liecina par nodomiem, tādēļ SAB monitorē arī citas Krievijas aktivitātes, lai laikus fiksētu izmaiņas draudu līmenī un varētu par to brīdināt.
Balstoties uz SAB veikto analīzi, jāuzsver, ka Krievijas aktivitāte attiecībā pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju, aizvien ir krietni zemākā līmenī, nekā tas bija Ukrainas situācijā. Tā nepārprotami liecina par saasinātām attiecībām starp valstīm, taču neliecina par reālu gatavību vai nodomiem īstenot kādus militārus pasākumus, kas radītu apdraudējumu Latvijas drošībai īstermiņā. Gan intensitāte, gan pašu vēstījumu saturs, lai gan nerimstoši agresīvs, nav pielīdzināms tam, kāds tika vērsts pret Ukrainu. Arī turpmāk šāda veida Krievijas aktivitātēm tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, vienlaikus izvērtējot reakcijas un atbildes soļu nepieciešamību.
Attiecībā uz drošības situāciju mūsu reģionā kopumā SAB saglabā līdzšinējo redzējumu - šobrīd, kamēr Krievijas militārie resursi ir koncentrēti Ukrainā, tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievijas militārais apdraudējums NATO būtiski pieaugtu. Militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā Krievija varētu īstenot apmēram 5  gadu periodā.
&nbsp;
Šis raksts tiek publicēts SAB informatīvi analītisko rakstu sērijā. Rakstu sērijas mērķis ir savas kompetences ietvaros sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai tādējādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai.

Krievijas propagandas temperatūra kā valsts apdraudējuma līmeņa indikators

Pēdējo gadu ģeopolitiskajā situācijā Krievijas, kā arī citu Latvijai nedraudzīgu valstu, izlūkošanas un drošības dienesti ir pastiprinājuši savu darbību Rietumvalstu, tostarp Latvijas virzienā, kā arī mainījuši darba metodes, īstenojot ietekmes pasākumus jeb hibrīdaktivitātes. Ir vērojama apņēmība un gatavība Eiropā, arī Latvijā, pielietot arvien agresīvākas aktivitātes, tostarp sabotāžas. Tādēļ, atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aicina Latvijas iedzīvotājus būt modriem un uzmanīgiem, lai tādējādi pretotos iespējamajiem drošības apdraudējumiem.
Sākoties vasaras sezonai, kad iedzīvotāji biežāk izbrauc ārpus Latvijas, SAB sniedz rekomendācijas, kā sevi pasargāt un izvairīties no nokļūšanas drošību apdraudošās situācijās, dodoties uz ārvalstīm, īpaši ārpus ES un NATO:
- Rūpīgi apsvērt, vai tiešām nepieciešams doties uz Krieviju vai Baltkrieviju un nedoties turp, ja ir iespēja to nedarīt, ņemot vērā, ka pēdējos gados katrs ieceļotājs no Rietumvalstīm robežkontrolē tiek pakļauts īpašai izzināšanas procedūrai, kuras laikā visa ieceļotājam tobrīd klāt esošā informācija nonāk konkrētās valsts drošības dienestu rīcībā;
- Pirms došanās uz ārvalstīm, noskaidrot un saglabāt tālruņu numurus ārkārtas zvaniem, t.sk. Latvijas konsulam attiecīgajā valstī. Ja valstī, uz kuru ceļo, nav Latvijas valsts pārstāvniecības, tad noskaidrot, kura valsts var sniegt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem;
- Pirms došanās uz ārvalstīm, noskaidrot ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus attiecīgajā valstī, tostarp - vai nepieciešams reģistrēties imigrācijas dienestā vai policijā;
- Ceļojot uz valstīm ārpus ES un NATO, izvairīties no publiskā WiFi interneta lietošanas, lai izvairītos, ka tādējādi kāds var viegli piekļūt jūsu korespondencei;
- Ievērot vietējos likumus un tradīcijas;
- Nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus, jo daudzās valstīs tiek veikta personu identitātes pārbaude. Dokumentu neesamības gadījumā persona tiek nogādāta policijas iecirknī identitātes noskaidrošanai;
- Nefotografēties pie kritiskās infrastruktūras, militāriem, drošības iestāžu objektiem (parasti ir uzliktas fotografēšanās aizlieguma zīmes), jo tas var radīt aizdomas par spiegošanu un persona var tikt aizturēta;
- Censties izvairīties nonākt konfliktā ar vietējām tiesībsargājošajām iestādēm, pildīt to norādījumus, neļauties provokācijām un uzmanīties no nokļūšanas kompromitējošās situācijās, kas var tikt izmantotas pret jums;
- Situācijā, ja tiek izdarīts spiediens, sadarboties ar vietējām iestādēm. Ja tiek draudēts ar kriminālatbildību vai kā citādi, piekrist sadarbībai, pēc iespējas ātrāk atgriezties Latvijā un nekavējoties par radušos situāciju ziņot SAB.
SAB norāda, ka vairāku mūsu kaimiņvalstu, kā arī citu tālāku valstu informācijas un drošības dienestiem dažāda profesionāla, kā arī cita veida informācija, kas ir Latvijas valstspiederīgo rīcībā, var būt interesējoša un noderīga. To izmantojot vai piespiežot cilvēku sadarboties, Latvijai nedraudzīgām valstīm var rasties iespēja kaitēt mūsu valstij.
Būsim uzmanīgi un vērīgi, lai kopīgi uzturētu un stiprinātu Latvijas un Eiropas drošību!
SAB ir Latvijas drošības iestāde, kuras uzdevums ir identificēt un novērst ārvalstu institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu draudus Latvijas drošībai un nacionālajām interesēm. SAB galvenās darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.

SAB aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību ceļojot, lai izvairītos no drošības riskiem

Egils Zviedris 
Satversmes aizsardzības biroja direktors
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī, ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Satversmes aizsardzības birojs tika veidots kā pilnīgi jauns profesionāls izlūkdienests, bez LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pieredzes, kultūras un “vērtībām’’. Tajā laikā bija pietiekami liels skaits personu, kas šo politisko ieceri kritizēja, aicinot lietderīgi izmantot Latvijai lojālos VDK “profesionāļus’’ savās interesēs. Šodien atskatoties redzam, ka Latvijas izvēlētais kurss izrādījies pareizs, jo atšķirībā no citām reģiona valstīm, mums ir izdevies minimizēt spiegošanas riskus, kas varētu tikt īstenoti, izmantojot šos padomju laika VDK darbinieku korporatīvos sakarus. Vienlaikus, veidojot jaunu iestādi, tas bija liels izaicinājums – apgūt un mācīties no rietumu partneriem, veidot savas spējas, meklēt un attīstīt savu profesionālo darbību.
Atbrīvošanās no padomju pagātnes bija svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu divpusējās attiecības ar rietumvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem. Izlūkdienestu sadarbības pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticamība, kas tiek veidota ilgi, ar savu rīcību nepārtraukti to pierādot. Šajā kontekstā būtisks ir arī SAB nosaukums un tiesiskais statuss, kas iezīmē demokrātiskas valsts pamatprincipus, primāri pakļaujoties konstitūcijai un likuma varai nevis kādai no valsts augstākajām amatpersonām, kas pamatā raksturīgi autoritārās valstīs. Arī norma, ka SAB direktora ievēlēšanai ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, tika radīta ar mērķi nodrošināt politisko līdzsvaru, neitralitāti un objektivitāti attiecībā pret citiem valsts varas subjektiem un ieceltajām amatpersonām.
Latvijai atbrīvojoties no padomju okupācijas sekām, būtisku ieguldījumu ir devis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas ir biroja struktūrvienība. SAB šādā veidā nodrošināja VDK dokumentu saglabāšanu un apkopošanu, kas ļāva juridiski un arī morāli reabilitēt personas, kuras “čeka’’ bija izspiegojusi, vajājusi un represējusi. Atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” prasībām biroja rīcībā esošie VDK dokumenti un citi materiāli tika digitalizēti un 2019. gadā nodoti pastāvīgā glabāšanā Latvijas nacionālajā arhīvā, kur šobrīd ir pieejami arhīva tīmekļvietnē.
Birojs ir attīstījis savas spējas nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību. Efektīva klasificētās informācijas aizsardzība no vienas puses nozīmē to, ka var paļauties uz varas autoritāti Latvijā, no otras puses apliecina drošību un pārliecību ārvalstu partnerdienestiem, ka viņu sniegtā informācija tiks atbilstoši sargāta. Šie iemesli kalpoja par pamatu Nacionālās drošības iestādes (NDI) izveidei 2003. gadā, kas bija obligāta prasība Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Šo organizāciju normatīvie akti nosaka, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido atbildīgā iestāde, kas pārrauga klasificētās informācijas aizsardzības prasību ievērošanu. Šīs prasības saistītas ar SAB pienākumu nodrošināt NATO un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu pretizlūkošanu. Latvijā īstenotās NATO un Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzības programmas atbilstību drošības noteikumiem regulāri pārbauda un pozitīvi novērtē NATO un Eiropas Savienības drošības struktūru inspekcijas, kas ir augsts ikdienas darba novērtējums.
Latvijas mērogā allaž liela sabiedrības, mediju un arī politiskā uzmanība tiek pievērsta tā sauktajām “pielaidēm valsts noslēpumam”. Personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, veic visas trīs valsts drošības iestādes. Pirmās kategorijas speciālās atļaujas, balstoties uz visās valsts drošības iestādēs veiktajām pārbaudēm, izsniedz SAB. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, birojs ir liedzis pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam visu politisko spektru pārstāvošām amatpersonām. Manuprāt, šis fakts norāda uz profesionalitāti un politisko neitralitāti, noraidot dažkārt dzirdēto kritiku par “politisko mazspēju”, “valdošo partiju atbalstīšanu” vai “policejiskas valsts uzturēšanu”. Valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ik pa laikam tiek apšaubīta dažādu motīvu dēļ, tomēr šodienas strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā sistēma ir sevi pierādījusi, novēršot vai maksimāli samazinot iekšējās drošības riskus.
Kolektīvo lēmumu pieņemšana mūsdienās arvien vairāk prasa izlūkošanas un drošības dienestu sadarbību dažādos formātos, tāpēc būtisks SAB darbības aspekts ir starptautiskā sadarbība. Latvijas ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz Eiropas un transatlantisko sadarbību NATO ietvaros. Tas paredz virkni starptautisku atbildību un pienākumu.
Pēc Latvijas pievienošanās NATO SAB vēsturē īpaši nozīmīgs bija 2011. gads, kad birojs uzņēmās vadīt tolaik jaunu NATO struktūru – Civilās izlūkošanas komiteju, kas apvieno vairāk kā 40 izlūkdienestus. Latvija (SAB) bija pirmā prezidējošā valsts šajā formātā, kas turpina darbu arī pašlaik. Iepriekš pēc NATO dalībvalstu diskusijām un tolaik esošās sistēmas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums par NATO strukturālo izmaiņu reformas nepieciešamību, kuru laikā vairākas komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas. Dalībvalstis tolaik vienojās par nepieciešamību paplašināt un modernizēt NATO izlūkošanas sistēmu. NATO ietvaros SAB veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un NDI kompetences jomās. Mēs vienmēr esam vadījušies pēc principa, ka NATO ir mūsu organizācija, nevis kāds ārējais spēks. Arī tagad dienestu sadarbība NATO ietvaros ir ļoti būtisks pamats Latvijas drošības sistēmā.
Publiskajā telpā atsevišķos gadījumos ir dzirdēta SAB adresēta kritika par it kā pārāk lēnu vai neefektīvu darbību. Mūsu darba specifika un normatīvais regulējums bieži neatļauj atklāt pieņemto lēmumu pilnu argumentāciju. Tomēr vēlos uzsvērt – birojs vienmēr ir rīkojies un arī turpmāk rīkosies Latvijas drošībai vislabākā scenārija īstenošanas nolūkā.
Mēs apzināmies, ka bez valsts drošības nav iespējama valsts neatkarība un tās pastāvēšana. Lai kas arī turpmāk notiktu, mēs esam gatavi un apņēmības pilni nosargāt Latvijas drošību.
Gods kalpot Latvijai!

30 gadi valsts drošības sardzē

Šī gada 17. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē 2024. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Līdztekus pagājušā gada analīzei, SAB sniedz arī prognozes par aktuālo drošības jautājumu iespējamo attīstību.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku apdraudējumu – Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm.
SAB vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā. Tā kā tās militārie resursi šobrīd ir koncentrēti Ukrainā, 2025. gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievija varētu laika periodā līdz 5 gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā. Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtisku pieaugtu.
“Ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem – no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem – spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina,” komentējot šī brīža drošības izaicinājumus, uzsver SAB direktors Egils Zviedris.
Pilns pārskata teksts pieejams <a href="/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf">šeit</a>.
Ar SAB gada pārskatā analizēto tematiku, galvenajiem secinājumiem un prognozēm, kā arī citu SAB izplatītu informāciju iepazīties iespējams arī sociālajā tīklā X SAB kontā @SAB_LV.
SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2025. gadam.
SAB darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2024. gadā. Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un Baltkrievijā 2024. gadā, ņemot vērā šo valstu specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.

Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norāda SAB

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Ārpus NATO un Eiropas Savienības esošo valstu izlūkdienesti Latvijā cenšas iegūt publiski nepieejamu informāciju par aktualitātēm politikā un ekonomikā, kā arī augstāko valsts amatpersonu dienaskārtību. Tāpat ārvalstu izlūkdienestu interešu lokā nemainīgi ir informācija par valsts aizsardzības jautājumiem, militāri tehnisko nodrošinājumu un dalību starptautiskajās organizācijās. Gan Latvijas zinātniski pētnieciskais potenciāls, akadēmiskā vide, tiesībsargājošo iestāžu un valsts drošības iestāžu personāls, gan arī citas ar valsts funkcionēšanu un attīstību saistītas jomas ir pastāvīgs ārvalstu izlūkdienestu mērķis.
Latvijai nedraudzīgo valstu izlūki informāciju vāc gan no publiski pieejamiem avotiem, gan no kontaktpersonām, ievērojot stingru konspirāciju.
Pret Latviju vērstās izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas vairākos veidos, tostarp:
<ul>
<li>ārvalstu izlūkdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega;</li>
<li>izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas – sadarbība Latvijas iedzīvotājam tiek piedāvāta ārzemju brauciena laikā. Arī turpmākās tikšanās tiek organizētas ārpus Latvijas;</li>
<li>izlūkošanu īsteno nelegāļi – ārvalstīs iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti un valsts piederību.</li>
</ul>
SAB pretizlūkošanas uzdevums ir savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju.
Savas kompetences ietvaros SAB īsteno pretizlūkošanas lekciju kursu, kurā auditorija tiek informēta par veidiem, kā identificēt un mazināt iespējamo Latvijai nedraudzīgo valstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu. Šāda veida lekcijas tiek lasītas dažādu Latvijas valsts institūciju darbiniekiem, nevalstisko orgnizāciju, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjiem un uzņēmējiem, kuru darbība ir saistīta ar riska valstīm. Ja uzskatāt, ka Jūsu pārstāvētajai organizācijai/institūcijai būtu lietderīgi saņemt SAB pretizlūkošanas lekciju, lūdzu sazināties ar mums, izmantojot e-pastu: pretizlukosana@sab.gov.lv .

Pretizlūkošana

Aktualitātes

SAB uzdevumi