Satversmes aizsardzības birojs (SAB) informē, ka turpmāk biroja tīmekļvietnē www.sab.gov.lv līdztekus pamatinformācijai par biroju būs pieejama jauna sadaļa - “<a href="/darba-iespejas/">Darba iespējas</a>”, kurā tiks publicēta informācija par SAB vakancēm.
Kopš pagājušā gada vidus SAB publiski izsludinājis konkursu uz vairākām amata vietām. Tā veiksmīgi izdevies atrast jaunus un spējīgus darbiniekus. Tādēļ SAB no šodienas sniedz pastāvīgu iespēju kandidātiem, kuri ar savām profesionālajām prasmēm vēlētos līdzdarboties valsts drošības stiprināšanā, pieteikt savu kandidatūru darbam birojā.
Iespēja pieteikties darbā SAB tiek dota dažādu jomu speciālistiem. Tīmekļvietnes jaunajā sadaļā ir pieejams pastāvīgs piedāvājums pieteikties darbam SAB. Paralēli regulāri tiks publicēti arī konkrētu vakanču piedāvājumi. Pēc motivācijas vēstules un CV saņemšanas notiks katra kandidāta izvērtēšana, pārbaude un atbilstības gadījumā viņam tiks piedāvāta piemērotākā vakance SAB.
Aicinām izmantot iespēju un pieteikties!
Piesakot savu kandidatūru darbam SAB, kandidāti tiek aicināti izvērtēt savu atbilstību Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantā noteiktajām prasībām.
SAB ir valsts drošības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Birojs nodrošina valsts augstākās amatpersonas ar informāciju, kas nepieciešama Latvijas nacionālās drošības stiprināšanai un aizsardzībai pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Birojs ir arī daļa no NATO un Eiropas Savienības izlūkošanas kopienas, ikdienā cieši sadarbojoties ar partneriem Rietumvalstīs.

SAB tīmekļvietnē turpmāk pastāvīgi būs pieejama informācija par darba iespējām birojā

Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā nav iespējams skatīt atrauti no tās ekonomiskās situācijas Krievijā. Šī gada septembrī Krievijas valdība ir apstiprinājusi valsts budžeta projektu 2024. gadam, kas sniedz skaidrāku ieskatu tās tuvākā laika prioritātēs. Pirmo reizi modernās Krievijas vēsturē izdevumi aizsardzībai pārsniegs sociālos izdevumus. Tomēr nepieciešamība sabalansēt kara izdevumus ar pieaugošām vajadzībām citās jomās nepaliks bez sekām Krievijas ekonomikai. Par Krievijas ekonomikas stāvokli, to ietekmējošajiem faktoriem un nākotnes perspektīvām - šajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotajā rakstā.
Krievijas ekonomikas un valsts budžeta prognozes
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, Krievijas ekonomika ir bijusi noturīgāka, nekā tas sākotnēji ticis paredzēts. Lai arī būtiski mazinājusies tās klātbūtne Rietumu tirgū, tā ir spējusi rast alternatīvos eksporta un importa piegāžu ceļus, tādējādi kompensējot zaudēto tirgus daļu un nodrošinot nepieciešamo preču aizstāšanu. Neskatoties uz grūtībām, Krievijas uzņēmējdarbības vidē vērojama spēja adaptēties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.
Šī noturība ir skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pret Krieviju noteiktās ASV un ES sankcijas nav spējušas panākt vēlamo Krievijas izolāciju, lai arī tās sagādā tai ievērojamus izaicinājumus. Tas īpaši vērojams finanšu jomā, kur Krievija un tās uzņēmumi saskaras ar ievērojamām problēmām norēķināties ASV dolāru vai eiro valūtās. Tomēr Krievijas sadarbības stiprināšana ar tuvās pierobežas valstīm Centrālāzijā, Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem un citām ir ļāvusi šo ierobežojumu efektu mīkstināt, gan pārorientējot savu eksportu uz šīm valstīm, gan caur tām nodrošinot nepieciešamo preču importu, tostarp slēpti apejot Krievijai noteiktās sankcijas. Lai arī sankcijas Krievijai ir radījušas nozīmīgus sarežģījumus, vismaz īstermiņā tās nav veidojušas pietiekamu spiedienu, lai izšķiroši kaitētu tās spējai mobilizēt ekonomiku karadarbības turpināšanai.
Otrkārt, Krievijas federālā budžeta un valūtas stabilizācijā lielu lomu nospēlējusi naftas un gāzes cenu pieaugums starptautiskajos tirgos, ļaujot tai nodrošināt nepieciešamo finansējuma pieaugumu aizsardzībai. Ienākumi no naftas un gāzes eksporta sastāda aptuveni trešo daļu no kopējiem Krievijas budžeta ienākumiem, līdz ar to tas ir viens no būtiskākajiem ekonomiskas balstiem.
Treškārt, pieaugošie aizsardzības izdevumi nav tikai kļuvuši par nozīmīgāko šī brīža Kremļa politisko prioritāti, bet arī pašlaik ir galvenais Krievijas ekonomiskās izaugsmes faktors. Rekordlielās investīcijas aizsardzībā vismaz īstermiņā ir devušas impulsu ekonomikai, kas it īpaši ir jūtams Krievijas reģionos. Turklāt arī, ja situācija frontē kļūs mazāk intensīva vai konflikts kļūs iesaldēts, gandrīz droši, ka vismaz tuvāko gadu laikā tendence ar augstiem aizsardzības izdevumiem saglabāsies, ņemot vērā nepieciešamību atjaunotu Krievijas zaudēto militāro arsenālu un kaujas spējas.
Krievijas valdības izstrādātajā budžeta projektā 2024. gadam tiek paredzēts, ka Krievijas budžets aizsardzībai 2024. gadā sastādīs aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atšķirībā no šī gada budžeta, kurā aizsardzības izdevumi sastāda aptuveni 4% no IKP, tas ir ievērojams pieaugums. Tomēr ņemot vērā netiešās kara izmaksas, tostarp klasificētās budžeta sadaļas, SAB ieskatā kopējie ar karu saistītie izdevumi prognozējami vēl augstāki, iespējams, sasniedzot pat 9% no Krievijas IKP. Tādējādi ar karu saistītās izmaksas varētu sastādīt aptuveni 40% no kopējā Krievijas valsts budžeta, pieņemot, ka budžeta ienākumi nākamgad sasniedz plānotos 36.6 triljonu rubļu.
Neraugoties uz iepriekš minēto, SAB redzējumā federālā budžeta ienākumu nodrošināšana Krievijas administrācijai tomēr sagādās ievērojamus izaicinājumus. Krievijas valdības līmenī jau šobrīd tiek izskatītas potenciālas iespējas pacelt vai ieviest jaunus nodokļu maksājumus, galvenokārt attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem un akcīzes precēm, lai spētu nosegt rekordaugstos izdevumus aizsardzības nozarē. Viens no šādiem piemēriem ir jau ieviestais virspeļņas nodoklis vairāku nozaru uzņēmumiem, bet arī tas tikai nelielā apmērā spēj kompensēt pieaugošos budžeta izdevumus.
Vienlaikus ar karu saistītās izmaksas atspoguļojas ne tikai federālajā budžetā, bet arī reģionu un Krievijas lielo uzņēmumu izdevumos. Proti, aizvien vairāk pieaug reģionu kā līdzmaksātāju loma Krievijas okupēto teritoriju rekonstrukcijas projektos un vietējo militāro vienību atbalstam. Savukārt noteiktas lielās valsts kapitālsabiedrības tiek aktīvi iesaistītas privāto militāro kompāniju finansēšanā.
Tikmēr Krievijas valdība nav atkāpusies no ambicioziem ilgtermiņa mērķiem. Šī gada pavasarī tā apstiprināja koncepciju tehnoloģiskai attīstībai līdz 2030. gadam, kas nosaka mērķi mazināt atkarību no Rietumvalstīs ražotajām kritiski nozīmīgajām augsto tehnoloģiju komponentēm.
Tādējādi plāns paredz, ka līdz 2030. gadam Krievijā 75% no augsto tehnoloģiju preču patēriņa sastādītu vietējā tirgus ražojumi. SAB vērtējumā šī ambiciozā mērķa realizēšana varētu būt apšaubāma, jo Krievijas ekonomika ir pārāk stipri atkarīga no ārvalstīs ražotajām komponentēm.
Krievijas militārā rūpniecība kara laikā
Krievijas ekonomiskā noturība un spēja turpināt uzsākto karadarbību Ukrainā ir cieši saistīta arī ar Krievijas militārās rūpniecības potenciālu. Pēdējā gada laikā Krievijas vadība savos paziņojumos par militārās industrijas efektivitāti ir bijusi izteikti optimistiska. Šī gada jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka ieroču ražošanas apjomi ir paaugstināti vairāk nekā divas reizes, bet augstākās pieprasījuma kategorijās pieaugums ir pat desmitkārtīgs. Tomēr realitātē tas tikai daļēji atbilst patiesībai. SAB rīcībā esošā informācija neliecina par tik optimistisku situāciju un Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa darbības rādītāju ārkārtēju pieaugumu.
Pirmkārt, noteiktās kategorijās militārās produkcijas pieaugums 2023. gadā ir saistīts ar ražošanas apjomu kritumu 2022. gadā. Tās pamatā ir sekas nepieciešamībai salāgot militāro ražošanu ar apgrūtinātām importa iespējām, kā arī noteiktas industrijas kapacitātes novirzīšana tehnikas remontdarbu veikšanai. Vienlaikus Krievija datos par kaujas tehnikas ražošanas apjomiem iekļauj ne tikai jaunu iekārtu būvniecību, bet vairumā gadījumu arī datus par saremontēto kaujas tehniku vai rezervē esošās kaujas tehnikas pārbūvi, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par reālo militārās rūpniecības produktivitāti.
Otrkārt, Krievijas militāri industriālais komplekss saskaras arī ar būtisku darbaspēka iztrūkumu, kas saistīts ar ilgstoši zemajiem demogrāfijas rādītājiem, darbaspējīgo vecuma vīriešu iesaukšanu bruņotajos spēkos, kā arī ar kvalificēta darbaspēka emigrāciju. Tas atsaucas arī uz kopējiem bezdarba rādītājiem, kas 2023. gadā Krievijā sasniedza vēsturiski zemāko 3% atzīmi. Ņemot vērā, ka militārajā rūpniecībā ir īpaši nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, pārskatāmā periodā šo iztrūkumu Krievijai nebūs viegli aizpildīt. Minēto apliecina arī fakts, ka darbam atsevišķu militāro preču rūpnīcās sludinājumos tiek meklēti darbinieki, sākot jau no 16 gadu vecuma. Turklāt par šo darbaspēku konkurē arī privātā sektora uzņēmumi, kas ražo preces civilajām vajadzībām un vismaz iepriekš spēja nodrošināt konkurētspējīgāku atalgojumu nekā militārā rūpniecībā.
Tā vietā, lai minēto situāciju efektīvi risinātu, Krievijas valdība ķeras pie represīvākām darbības metodēm, paredzot kriminālatbildību par noteikto ražošanas mērķu neizpildi. Pēdējā gada laikā Krievijā vairāk nekā 400 militārās rūpniecības darbinieku ir tikuši apsūdzēti par valsts aizsardzības pasūtījumu kavēšanu. Vislielākais apsūdzēto darbinieku skaits ir tieši aviācijas un kuģubūves nozarēs, kas liecina par to, ka šīs nozares saskaras ar īpašām grūtībām efektīvi turpināt savu darbību. Jāņem vērā, ka Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu lielākoties sastāda valsts kapitālsabiedrības, saglabājot mantoto PSRS laika komandekonomikas plānošanas modeli, kur lēmumu pieņemšana par rūpnīcu darbību notiek centrālajā aparāta un Krievijas valdības līmenī. Tas ir radījis situāciju, kurā militārajā industrijā ir vērojama neefektivitāte un tā jau ilgu laiku saskaras ar strukturālām problēmām. Līdz ar to pašreizējos apstākļos pat pieaugošās investīcijas aizsardzības industrijā nenes vēlamo atdevi. Lielā mērā pieaugošie izdevumi aizsardzībai vietām tikai kompensē iepriekš radušos finansiālos zaudējumus un negūtos ieņēmumus no militāro preču eksporta, nevis reāli paaugstina ražošanas apjomus.
Tomēr SAB vērtējumā Krievija vēl joprojām var paļauties uz liela apjoma militārām rezervēm, ko tā ir izveidojusi ilgā laika periodā pirms 2022. gada februāra. Šis ir nozīmīgs nezināmais faktors, kas liedz precīzi prognozēt to, cik ilgi Krievija būs spējīga turpināt karadarbību Ukrainā līdzšinējā apmērā pie ievērojamiem dzīvā spēka un militārās tehnikas zaudējumiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka bez to intensīvas atjaunošanas pie esošās karadarbības intensitātes rezerves neizbēgami tiks izsmeltas. To atspoguļo arī Krievijas aktīvie mēģinājumi meklēt savu sabiedroto valstu atbalstu, tostarp Irānas un Ziemeļkorejas, lai pēc iespējas kompensētu patērētos munīcijas un zaudēto militāro iekārtu apjomus. Tāpat, kā norādījušas atsevišķas Krievijas valdības amatpersonas, nozīmīgu lomu šajā jautājumā ieņem Ķīna.
Ieilgstot karam un pieaugot nepieciešamībai pēc munīcijas, Krievija no savām rezervēm ir spiesta izdot munīciju un militāro tehniku, kas ir zemākas kvalitātes vai ar iztecējušu derīguma termiņu. Jau šobrīd atsevišķos gadījumos frontē Krievijas pusē ir fiksēti gadījumi, kad piegādātā munīcija izrādās brāķēta, liedzot vienībām veikt tām noteiktos kaujas uzdevumus. Paredzams, ka laika gaitā, konfliktam ieilgstot, šādu incidentu skaits varētu būtiski pieaugt.
Tāpat šī gada vasaras mēnešos fiksēta tendence, ka Krievijas spēki ir taupīgāk piegājuši munīcijas lietojumam, kas varētu liecināt par vairākiem apsvērumiem. No vienas puses, Krievijai ir grūtības nodrošināt vēlamos munīcijas apjomus. No otras puses, to var skaidrot arī ar gatavošanos intensificēt uzbrukumus gaidāmajā rudens un ziemas sezonā, it īpaši pret Ukrainas kritisko infrastruktūru.
Secinājumi
Krievijas izvērstais karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas neapšaubāmi ir negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku, taču vienlaikus tā ir arī izrādījusi noturību un pielāgošanās spēju šo izaicinājumu priekšā. Šajā ziņā viens no galvenajiem Krievijas ekonomiskās stabilitātes faktoriem ir bijis un būs tās naftas un gāzes cenas eksporta tirgos.
Ilgākā termiņā sagaidāms, ka Krievija centīsies investēt ievērojamus līdzekļus gan savas ekonomikas uzturēšanā un vietējās industrijas attīstībā, gan militāro spēju atjaunošanā. Vienlaikus esošā Krievijas politika iezīmē nesakritību starp tās ilgtermiņa mērķiem un šī brīža realitāti. Lai arī Krievijas valdība vēlas veikt strukturālas ekonomiskās reformas, lai virzītos uz augstākas tehnoloģisko ražošanu un “ekonomisko suverenitāti”, maz ticams, ka pie pieaugošajiem valsts sektora budžeta pieprasījumiem, aizsardzības tēriņiem un sociālajām izmaksām to tuvākā nākotnē būs iespējams sasniegt. Ļoti iespējams, ka iezīmēsies pretēja tendence - lai spētu uzturēt aizvien augstākus militāros tēriņus, kas kopumā nes zaudējumus, nevis reālu pienesumu ekonomikai, būs vērojama Krievijas ekonomikas primitivizācija.
Būtiski ekonomiskie satricinājumi īstermiņā ir maz ticami, savukārt iespējamās ilgtermiņa ekonomiskās sekas Krievijai ir grūti prognozēt. Tomēr Krievijas gatavību un spēju turpināt karadarbību Ukrainā nedrīkst novērtēt par zemu. Tās rīcībā vēl joprojām ir nepieciešamie resursi un ievērojamas militārās rezerves, lai turpinātu karu.

Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā: ietekme un prognozes

2023. gada 8. - 10. septembrī Krievijā notika 21 reģiona vadītāju - gubernatoru vēlēšanas, tika vēlēti 16 reģionālie parlamenti, kā arī 12 pilsētās norisinājās pašvaldību vēlēšanas. Šīs bija lielākā mēroga vēlēšanas Krievijā, kas norisinājušās kopš tās izvērstā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ņemot vērā, ka 2024. gadā gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas, reģionālās vēlēšanas ir uzskatāmas par izmēģinājumu, kura laikā izmantotie pasākumi tiks pielietoti arī nākamajās vēlēšanās.
Vēlēšanu politiskā nozīme 
 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informācijas liecina, ka Kremļa administrācija redz reģionālās vēlēšanas kā testu un ģenerālmēģinājumu pirms 2024. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Vēlēšanas Krievijā režīmam ir noderīgas vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, vēlēšanas režīmam ir instruments, kā pārapstiprināt savas darbības leģitimitāti sabiedrības acīs. Kara laikā, kad Krievijā Putina režīma stabilitāte un funkcionālā spēja ir vājinājusies, arī no sabiedrības perspektīvas vēlēšanas un ievēlēto pārstāvju leģitimitāte iegūst augstāku nozīmīgumu.
Otrkārt, reģionālās vēlēšanas ir izdevība režīmam pārbaudīt dažādu vēlēšanu organizēšanā iesaistīto administratīvo sistēmu darbības spējas, tostarp represīvos vēlēšanu ierobežojumus. Būtiski, ka vēlēšanas arī ir pārbaudījums reģionu līderu spējām nodrošināt kontroli pār reģioniem. Ņemot vērā 2024. gadā plānotās prezidenta vēlēšanas, reģionālās vēlēšanas kalpo par ģenerālmēģinājumu vēlēšanu sistēmas, tajā skaitā arī iespējamo rezultātu manipulāciju pārbaudei.
Treškārt, vēlēšanu norise plānveidā ir daļa no režīma centieniem radīt normalitātes sajūtu sabiedrībā. Režīma interesēs ir nepieļaut viļņošanos sabiedrībā, ko varētu radīt vēlēšanu pārcelšana vai atcelšana, kas skaidri liecinātu par kādu ārkārtas faktoru klātbūtni. Šī paša iemesla dēļ paredzams, ka 2024. gadā plānotās Krievijas prezidenta vēlēšanas norisināsies un netiks pārceltas.
Aģitācija un norise 
 
Ņemot vērā būtiskos kara laika cenzūras ierobežojumus un to, ka liela daļa Krievijā bāzēto ziņu aģentūru ir pārcēlušas savu darbību ārpus Krievijas un nav saglabājušas savas reģionālās redakcijas, reģionālās vēlēšanas 2023. gadā bija ar neraksturīgi zemu priekšvēlēšanu aktivitāti. Tostarp mēra vēlēšanas Maskavā, kas tradicionāli izcēlušās ar augstāku redzamību Krievijas valsts līmenī, vēlēšanu aģitācija praktiski nenotika. Tas kalpoja par labu jau pie varas esošajiem pārstāvjiem reģionos, vēl mazāk sniedzot iespējas alternatīvajiem kandidātiem tikt ievēlētiem.
Gubernatoru vēlēšanu ietvaros bija novērojama tendence kandidātiem lielā mērā izvairīties no tematikas par karu Ukrainā. Tā vietā kandidāti orientējās uz vietēji nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, ekonomisko attīstību. Reģionālo vēlēšanu laikā notika vairākas prezidenta V. Putina publiskās uzstāšanās, kurās tika likts uzsvars uz reģionu un ekonomisko attīstību.
Kā pamanāms izņēmums vispārējai tendencei bija kandidāts uz Hakasijas apgabala gubernatora amatu no partijas Vienotā Krievija Sergejs Sokols, kurš ir piedalījies karā Ukrainā un nevairījās no kara apspriešanas. Īsi pirms vēlēšanām viņš savu kandidatūru atsauca, pamatojoties uz veselības stāvokli, un gubernatora amatā tika pārvēlēts Krievijas Komunistiskās partijas pārstāvis. Informācijas liecina, ka S.Sokola kandidatūras atsaukšanu rosināja viņa zemais reitings, ko izraisīja viņa centieni aktualizēt karu Ukrainā. Kopumā reģionālie politiķi seko līdzi sabiedrības noskaņojumam un tam pielāgojas. Likumsakarīgi vairums cenšas izvairīties no kara apspriešanas apzinoties, ka kara tematika nenodrošina sabiedrības atbalstu.
SAB vērtējumā reģionālās vēlēšanas ir instruments, ar kura palīdzību gan vietējā vara, gan Kremlis var uztaustīt sabiedrībā valdošo noskaņojumu un sasāpējušos jautājumus, tostarp tēmas, kuras sabiedrība nevēlas apspriest vai kuras to nogurdina. Piekļuve šādiem datiem ļauj režīmam pilnveidot savu pieeju, lai saglabātu normalitātes sajūtu un kontrolētu sabiedrības iespējamo neapmierinātību.
Atsevišķi jāizceļ, ka reģionālās vēlēšanas tika īstenotas arī neleģitīmi okupētajās Ukrainas teritorijās Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporižjes apgabalos. Vēlēšanas šajās teritorijās ir veids, kā Kremlis cenšas leģitimizēt savu varu. Priekšvēlēšanu aģitācijā dominēja vēstījumi par reģionu atbrīvošanu un pievienošanos Krievijai. Oficiālie vēlēšanu rezultāti rāda, ka pārliecinoši uzvarēja partija “Vienotā Krievija”. Režīma valdošās partijas uzvara nodrošina viennozīmīgu politisku pakļaušanos Kremlim.
Ierobežojumi un manipulācijas 
 
SAB vērtējumā vēlēšanas Krievijā nav uzskatāmas par brīvām un tiek cieši kontrolētas ar dažādiem administratīviem instrumentiem.
Pēdējā gada laikā saistībā ar reģionālām vēlēšanām pieņemti vairāki likumdošanas grozījumi. Tostarp 2022. gada decembrī pieņemti grozījumi, lai liegtu tā sauktajiem “ārvalstu aģentiem” piedalīties vēlēšanu novērošanā. Šāds solis sperts apzināti, lai ierobežotu galvenokārt organizācijas “Golos” (Голос) iespējas piedalīties vēlēšanās kā novērotājiem. Kontekstam – pirms dažām nedēļām Krievijas varas iestādes aizturējušas vismaz 15 organizācijas “Golos” aktīvistus un līdzpriekšsēdētāju, izvirzot kriminālapsūdzības par “nevēlamas organizācijas darbībām”. Tāpat pieņemtas likumdošanas izmaiņas, kas liedz vēlēšanu kandidātiem īstenot priekšvēlēšanu kampaņu informācijas platformās, kurām federālā līmenī ir liegta piekļuve Krievijas iedzīvotājiem. Tas parāda, ka Krievijas varasiestādēm informatīvās telpas kontrole sagādā ievērojamus izaicinājumus, tādēļ nepieciešams ieviest jaunus administratīvos ierobežojumus.
Vēlēšanas tiek organizētas trīs dienu garumā, kas sniedz lielāku iespēju administratīvi iejaukties vēlēšanu norisē un nepieciešamības gadījumā veikt balsu viltošanu. 
Šī gada reģionālās vēlēšanas Krievijā pirmo reizi lielā mērogā tika ieviesta elektroniskā balsošana. Tas sniedz varas iestādēm iespēju vieglāk manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, prasa mazāku administratīvo resursu un falsifikācijas ir sarežģītāk atklājamas. To arī pierāda iepriekšējo Krievijas vēlēšanu pieredze. Klātienes un elektronisko balsojumos novērojamas būtiskas atšķirības un nesakritības vēlēšanu rezultātos, kas norāda uz iespējamām manipulācijām vēlēšanu procesā. Uz balsu viltošanas iespēju ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību norāda arī gadījumi, kad Krievijas budžeta iestādēs strādājošie pirms vēlēšanām saņēmuši norādījumus par nepieciešamību reģistrēt savu dalību elektroniskai balsošanai. Tāpat arī reģionos administratīvajā aparātā strādājošie tikuši mobilizēti piedalīties vēlēšanās un saņēmuši skaidrus norādījumus par atbalstāmo kandidātu.
Secinājumi 
 
SAB vērtējumā 2023. gada reģionālās vēlēšanas Krievijā kopumā ir aizritējušas mierīgi un bez būtiskiem pārsteigumiem. To norise un iznākums liecina, ka Putina režīms turpina saglabāt kontroli pār iekšpolitiskajiem procesiem valstī, un tam ir gan spējas, gan nepieciešamie instrumenti, lai noturētu varu un nodrošinātu Putina uzvaru nākamajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Vēlēšanu sistēma ir apliecinājusi spējas darboties efektīvi – atbilstoši oficiālās Krievijas nospraustajiem plāniem. Vairumā gadījumu uzvaru ieguvuši valdošās partijas “Vienotā Krievija” kandidāti, kas nodrošina iekšpolitisko stabilitāti. Īpaši svarīgi tas ir okupētajās Ukrainas teritorijās Krievijas varas leģitimizēšanai.
Tā kā šīs vēlēšanas lielā mērā uzskatāmas par gatavošanos 2024. gadā plānotajām prezidenta vēlēšanām, paredzams, ka kopējās tendences paliks nemainīgas. Sagaidāms, ka nākamā gada vēlēšanu galvenais vadmotīvs būs normalitātes ilūzijas saglabāšana, lai nodrošinātu kontroli pār vēlēšanu procesu. Režīms tieksies radīt situāciju, kurā esošais prezidents šķitīs labākais un piemērotākais no visiem kandidātiem. Netiks radīti apstākļi, kas sabiedrībai ļautu saliedēties ap alternatīvu kandidātu. Sagaidāms, ka plaši tiks izmantota elektroniskā balsošana vēlēšanu procesa vadāmībai un rezultātu koriģēšanai, atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem. Kā potenciāls izaicinājums pastāv sabiedrības nereaģēšana un nevēlēšanās publiski apspriest karu Ukrainā. Ņemot vērā prezidenta V. Putina tendenci publiski apspriest vēstures un ģeopolitikas jautājumus, būs nepieciešams attīstīt citus sabiedrību mobilizējošus tematus, lai saglabātu normalitātes izjūtu un nenogurdinātu sabiedrību.

Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tiek pārbaudīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma stabilitāte un dzīvotspēja. “Vagner” vadītāja Jevgēņija Prigožina militārais dumpis un karadarbības izplešanās Krievijas teritorijā ir tikai daži no pēdējā laika pārbaudījumiem, ar kuriem režīmam nākas saskarties. SAB vērtējumā Krievijas režīms joprojām ir stabils, tomēr situācijas dinamika prasa regulāru novērošanu un analīzi. Krievijas sabiedrības nostāja ir viens no indikatoriem, kas var ietekmēt gan Krievijas iekšpolitikas kursu, gan starptautisko attiecību kontekstu.
Krievijas sabiedrība arvien ir politiski apātiska
Lielā mērā aizvien vairāk tendences liecina par Krievijas sabiedrības atsvešinātības izplatību, kas skaidrojama ar diviem apstākļiem. Pirmkārt, sabiedrībā vērojama pieaugoša sociālā apātija un distancēšanās no politiskajiem procesiem valstī (depolitizācija). Otrkārt, izplatītāka kļūst arī savstarpējā sociālā neuzticēšanās, bailes tikt sodītiem par sava personīgā viedokļa paušanu, kas skaidrojams gan ar sabiedrības vairākuma spiedienu, gan ar režīma īstenoto represiju efektu.
Šī tendence ir novērojama arī sociālajās aptaujās, kurās Krievijas sabiedrība ievēro piesardzību, it īpaši, ja tas nesaskan ar valdošo līniju. Atbildot uz jautājumu par vai pret “speciālo militāro operāciju”, Krievijas sabiedrības absolūtais vairākums (75-80%) pauž, ka atbalsta vai drīzāk atbalsta “speciālo militāro operāciju”. Vienlaikus ne tik viennozīmīga aina iezīmējas situācijā, kad jautājumos tiek pieļauta iespēja atturēties no atbildes sniegšanas vai nepieciešams sniegt vērtējumu par vēlamo turpmāko kara gaitu. Šādā situācijā attieksme pret “speciālo militāro operāciju” ir niansētāka:
Ceturtdaļa sabiedrības (23%) atbalstīja sākotnējo iebrukumu un uzskata, ka operāciju nepieciešams turpināt (atbalstītāji); 
Trešdaļa (32%) jau sākotnēji bijuši pret iebrukumu un uzskata, ka nepieciešams panākt mierizlīgumu (oponenti); 
Lielākā sabiedrības daļa, aptuveni divas piektdaļas (41%) atbalstīja sākotnējo iebrukumu, tomēr uzskata, ka nepieciešams nonākt pie mierizlīguma (neitrālie).
Ir novērojama korelācija starp atbalstu karam, valdībai, prezidentam un masu mediju patēriņa paradumiem. Jo vecāka demogrāfiskā grupa, jo izteiktāks atbalsts “speciālajai militārajai operācijai”, valdībai un personīgi V. Putinam. Šī vecuma grupa lielākoties patērē Krievijas propagandas kanālu sniegto informāciju. Tajā pašā laikā jaunākā Krievijas sabiedrības daļa, kas informāciju lielākoties iegūst digitātālā veidā un māk apiet interneta saturam uzliktos piekļuves ierobežojums, ir visizteiktākie “speciālās militārās operācijas” pretinieki (47%) un neitrālie vērtētāji (41%).
Krievijas iedzīvotāju attieksme pret karu Ukrainā ir skaidrs determinants viedokļiem par citām ar to saistītām tēmām, kā, piemēram, personīgo gatavību ņemt dalību karā, attieksmē pret kriminālatbildību par publisku opozīciju karam vai uzskatam, ka ukraiņi ir daļa no krievu pasaules. Turpretim Krievijas lauku reģionos un nabadzīgākajā sabiedrības daļā karadarbība ir saistīta ar personīgās izdzīvošanas stratēģiju, proti, noteiktu iedzīvotāju dzīves līmenis ir tik zems, ka iesaiste bruņotajos spēkos tiek saskatīts kā ekonomiska nepieciešamība, nevis sakņojas kādā ideoloģiskā vai politiskā pārliecībā.
Atskatoties uz J. Prigožina militāro dumpi, arī tas nav atstājis negatīvu ietekmi uz sabiedrības vērtējumu pret V. Putina režīmu. Drīzāk pretēji - pēc militārā dumpja sabiedrības atbalsts J. Prigožina pozīcijai ir ievērojami krities. Pirms dumpja J. Prigožina pozīciju un viedokli atbalstīja gandrīz puse Krievijas sabiedrības, kamēr pēc - tikai viena piektdaļa. Tikmēr atbalsts Krievijas Aizsardzības ministrijas pozīcijai ir vairākkārt pieaudzis – ja pirms dumpja to atbalstīja tikai viena desmitā daļa Krievijas iedzīvotāju, tad pēc dumpja šis rādītājs jau ir pietuvojies divām piektdaļām sabiedrības.
Protesta vilnis ir mazticams, tomēr nevar pilnībā izslēgt
Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā. Pašreiz Krievijā sabiedriskām protesta kustībām nav institucionalizēts raksturs, bet gan vērojamas izolētas individuālas protesta izpausmes (mobilizācijas punktu dedzināšana, emigrācija, izvairīšanās no politiskajiem procesiem un notikumiem u.tml.). Tas savukārt ievērojami mazina iespēju, ka šādas liela mēroga protesta kustības varētu rasties spontāni, lai arī pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt. Drīzāk jebkāda veida sabiedrības iesaiste pret režīmu vērstās aktivitātēs būtu sasaistīta ar kādu no elites grupām un to virzītiem jauniem politiskajiem līderiem.
Kopumā identificējami vairākas ievainojamības un satricinājumi, kas varētu novest pie plašākas konflikta eskalācijas sabiedrībā, piemēram, etniskā spriedze, nepopulāri vai neviennozīmīgi vērtēti lēmumi vai politiski nozīmīgi notikumi, tādi kā vispārējas mobilizācijas izsludināšana vai klaji pārkāpumi Krievijas prezidenta velēšanu norisē 2024. gadā. Tomēr jebkurā gadījumā šie notikumi nav tādi, kas varētu novest pie plaša mēroga nemieriem vai Krievijas režīma nestabilitātes, bet drīzāk radītu vien īslaicīgus satricinājumus.
Maz ticami ir arī liela mēroga protesti, kuru organizēšanā ir iesaistīta kāda no elites grupām, lai piedāvātu alternatīvu V. Putinam. Krievijas sabiedrība kopumā ir atturīga no iesaistes konflikta situācijās starp Krievijas elites grupām, bet drīzāk operē kā piesardzīgi situācijas ārējie novērotāji, pielāgojoties uzvarētājiem. To uzskatāmi demonstrēja J. Prigožina militārais dumpis, kad sabiedrība atturējās no iesaistes konflikta situācijā. Krievijas sabiedrībā vēsturiskā pieredze rāda, ka iesaiste šādās nenoteiktības situācijas un elites grupu savstarpējās cīņās var būt personīgi bīstama un lielākoties nenoved pie nozīmīgām pozitīvām pārmaiņām pašai sabiedrībai. Tomēr nākotnē pie noteiktu apstākļu sakritības Krievijas sabiedrībai varētu būt atslēgas loma politisko pārmaiņu īstenošanai Krievijā.
Avoti:
Kvantitatīvie dati
Russia Watcher. Prinstonas Universitātes projekts, ASV. Pieejams: https://russiawatcher.com/index
Russian Field. Krievijas socioloģijas kompānija: https://russianfield.com/12volna
Levada Center. Krievijas socioloģijas kompānija. Pieejams: https://www.levada.ru/
Extremescan.eu. Neatkarīga Krievijas pētnieku platforma. Pieejams: https://www.extremescan.eu/ru

No frontes līnijām uz mājas fronti: Krievijas sabiedrības perspektīvas par karu Ukrainā un to ietekme uz Putina režīma stabilitāti

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms norādīts Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 ,,<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=95649" target="_blank" rel="noopener">Valsts noslēpuma objektu saraksts</a>”.
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem (speciālās atļaujas), kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.
<h2>Slepenības pakāpes</h2>
Valsts noslēpumu saturoša informācija tiek iedalīta četrās kategorijās – dienesta vajadzībām, konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena.
Pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem ir nepieciešama speciālā atļauja. Speciālajām atļaujām ir trīs kategorijas:
<ul>
<li>pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem.</li>
</ul>
Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Valsts drošības dienests (VDD), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz vienīgi SAB. Valsts drošības iestāžu valsts noslēpuma aizsardzības atbildības jomu sadalījums noteikts likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" 10. pantā.
<h2>Kam nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu</h2>
Amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja, izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi.
Iesniegumu par konkrētas personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju sagatavo iestāde, kurā persona strādā vai plāno uzsākt darbu. Pieprasot speciālo atļauju, pretendents darbavietā aizpilda Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=83810&amp;cs=f521ff1e" target="_blank" rel="noopener">Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi</a>" 2. pielikumā atrodamo aptaujas lapu, iesniedz autobiogrāfiju un citus nepieciešamos dokumentus, kā arī ar parakstu saistību rakstā (3. pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr. 21) apliecina, ka ir brīdināts par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un iepazinies ar valsts noslēpuma apriti un aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
<h2>Ja speciālā atļauja atteikta vai netiek pagarināta</h2>
Par atteikumu izsniegt speciālo atļauju, kā arī par lēmumu nepagarināt speciālo atļauju vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju, rakstveidā tiek informēta persona, kurai speciālā atļauja nepieciešama darbam, un iestādes, kurā persona strādā, vadītājs. SAB vēstulē tiek norādīti likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" panti, to daļas un punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši par pamatu pieņemtajam lēmumam par speciālās atļaujas atteikumu vai lēmumu to nepagarināt vai pazemināt atļaujas kategoriju. Atteikuma iemesls tiek izskaidrots gan pašai personai, kurai tiek atteikta speciālā atļauja, gan personas darba devējam tiktāl, cik to neliedz šai informācijai noteiktais valsts noslēpuma statuss.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Aktualitātes

SAB uzdevumi