Šodien, 7. jūlijā, Ministru kabinetā izskatīta un akceptēta Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā Valsts apdraudējuma analīze.
Valsts apdraudējuma analīze ir stratēģisks dokuments, kurā ietverts daudzpusīgs skatījums uz potenciālu apdraudējumu Latvijai nākamo četru gadu periodā. Dokumentā liela uzmanība pievērsta Krievijai, ņemot vērā tās līdzšinējo agresīvo retoriku un aktivitātes. Valsts apdraudējuma analīzē atspoguļots arī vērtējums par globālās drošības izaicinājumu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona drošību un noturību.
Šo dokumentu SAB izstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Uz tās pamata pēc tam tiek sagatavota un valdībā apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija.
Valsts apdraudējuma analīzes saturs nav atklājams publiski, jo satur klasificētu informāciju.

Šodien valdībā akceptēta SAB iesniegtā Valsts apdraudējuma analīze

Šajā drošības jomā gan starptautiskajā, gan Latvijas vidē izaicinājumu pilnajā laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vēlas uzrunāt profesionāļus, kuri labprāt līdzdarbotos Latvijas drošības stiprināšanā, aicinot savai komandai pievienoties <a href="https://www.sab.gov.lv/jurists/">JURISTU</a>!
SAB meklē speciālistu, kura darba pienākumos ietilps starptautisko līgumu projektu izstrādes process, tādēļ šoreiz par priekšrocību tiks uzskatīta kandidātu iepriekšēja pieredze un prasmes darbā ar starptautiskajām tiesībām.
Kopš izsludinātajiem publiskajiem konkursiem, dienestu birojā dažādos amatos veiksmīgi uzsākuši dažādu jomu speciālisti. SAB izsaka pateicību visiem, kuri līdz šim pieteikuši savu kandidatūru. Savukārt tiem, kuri šobrīd apsver iespēju pieteikties dienestam SAB, ieskata gūšanai par dienesta specifiku noderēs īpaši sagatavotais apraksts par darbu SAB, kas pieejams <a href="https://sab.gov.lv/aktualitates/darbs-valsts-drosibas-iestade-ka-tas-ir/">šeit</a>.
Plašāk par jurista un citām SAB vakancēm iespējams uzzināt biroja tīmekļvietnē www.sab.gov.lv sadaļā “<a href="https://sab.gov.lv/darba-iespejas/">Darba iespējas</a>”. Lai pieteiktu savu kandidatūru, aicinām sūtīt savu CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu darbs@sab.gov.lv. Visi pretendenti atbildi uz savu pieteikumu saņems divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesūtīšanas. Tiem, kuru kandidatūra tiks izskatīta darbam SAB, jārēķinās, ka pārbaužu process var ilgt no trim līdz sešiem mēnešiem.
Piesakot savu kandidatūru darbam SAB, kandidāti tiek aicināti izvērtēt savu atbilstību Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantā noteiktajām prasībām.

SAB savā komandā aicina juristu – starptautisko tiesību speciālistu

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē ziņojumu “<a href="/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf">KRIEVIJA PASTIPRINA JURIDISKO KARADARBĪBU PRET RIETUMVALSTĪM AGRESĪVĀKU AKTIVITĀŠU PAMATOŠANAI</a>”.
Šajā ziņojumā SAB uzsver: Krievija plāno pastiprināt juridisko karadarbību – tiesību sistēmu, likumu un tiesvedību ļaunprātīgu izmantošanu – ar mērķi vājināt un ietekmēt Rietumvalstis. Krievija var arī izmantot juridiskus argumentus kā ieganstu un attaisnojumu agresīvu aktivitāšu intensificēšanai vai potenciālai konfrontācijai ar NATO. Ziņojumā publiskota izlūkošanas informācija par Krievijas juridiskās karadarbības plāniem un uzdevumiem, kurus Krievijas institūcijas definējušas pēdējā gada laikā un kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Rietumvalstu politiskajiem līderiem un amatpersonām.
Viens no praktiskiem veidiem, kā Krievija cenšas izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm, ir sūdzības pret tām starptautiskajās tiesās. Baltijas valstis nav izņēmums. Krievija plāno iesūdzēt Baltijas valstis ANO Starptautiskajā tiesā, formāli to pamatojot ar diskrimināciju pret t.s. “krievvalodīgo” sabiedrības daļu. Saskaņā ar SAB izlūkošanas informāciju Krievija ir sagatavojusi sūdzību, un šobrīd gatavojas to iesniegt tiesā.
Lai gan apgalvojumi par šīs sabiedrības daļas tiesību it kā pārkāpšanu ir ierasta Krievijas propagandas un amatpersonu retorika, šāda sūdzība iezīmētu būtisku izmaiņu pret Baltijas valstīm – proti, propaganda kļūst par pamatu praktiskām darbībām. Krievijas maksimālais mērķis ir panākt, ka starptautiskā sabiedrība uz Baltijas valstīm izdara pietiekami lielu spiedienu, lai tās mainītu savu attieksmi un rīcībpolitiku pret Krieviju.
Krievijas juridiskās karadarbības plāni iezīmē arī Krievijas mēģinājumus izveidot vienotu Krievijai draudzīgo valstu pozīciju, lai kopīgi vērstos pret Rietumiem. Piemēram, SAB izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas institūcijas mēģina pārņemt praksi, ko līdz šim tiesvedībās pret Rietumvalstīm jau īstenojusi Irāna.
Šis ir otrais SAB publiskais ziņojums. Ar šiem ziņojumiem birojs turpina plašākai auditorijai sniegt uzticamu informāciju par aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem. Arī šajā ziņojumā, tāpat kā iepriekšējā, iekļauta līdz šim nepubliska izlūkošanas informācija.
Pilns ziņojums pieejams <a href="/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf">šeit.</a>

SAB publicē ziņojumu par Krievijas juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē ziņojumu “<a href="/files/uploads/2026/04/SAB_publiskais_zinojums__sankcijas.pdf">RIETUMVALSTU SANKCIJU RADĪTIE ZAUDĒJUMI KRIEVIJAI</a>”. Publiska ziņojuma izplatīšana SAB ir līdz šim nebijusi prakse, - jauns veids, kā turpināt plašākai sabiedrībai, tostarp Latvijas un citu valstu medijiem, sniegt būtisku, uzticamu informāciju par aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem.
Šajā ziņojumā SAB uzsver – sankcijas īstermiņā nemainīs Krievijas nodomu uzturēt tās konfrontējošo politiku pret Rietumvalstīm, taču tās ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ilgtermiņā ierobežot Krievijas spējas apdraudēt Rietumvalstis. Turklāt sankcijas vēl nav pilnībā izmantots instruments, un tās ir iespējams paplašināt, tādējādi turpinot slāpēt Krievijas ekonomiskās iespējas.
Ziņojumā norādīts - lai arī Krievija publiski pauž vēstījumu, ka tā veiksmīgi tiek galā ar Rietumvalstu sankciju radīto ietekmi, Krievijas institūciju nepubliski aprēķini apstiprina, ka sankcijas rada un turpinās radīt Krievijai vairākus simtu miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Krievijas aprēķini apliecina, ka 2022. - 2025. gadā Krievijai nācās tērēt papildu 130 miljardus ASV dolāru, lai iegādātos Rietumvalstu sankcionētās preces. Krievijas institūcijas lēš, ka līdz 2030. gadam Rietumvalstu ierobežojumu rezultātā Krievija var zaudēt vēl vismaz 136 miljardus ASV dolāru.
Krievija jau ilgstoši dažādos veidos un šobrīd jo īpaši Ukrainas kara diplomātisko sarunu kontekstā mēģina panākt tai piemēroto sankciju un citu ierobežojumu mīkstināšanu. SAB vērtējumā sankciju mazināšana Krievijai būtiski palielinātu Krievijas radīto apdraudējumu ne tikai Ukrainā un Eiropā, bet arī globāli. Pat daļēja sankciju noņemšana radītu Krievijai finansiālas iespējas paātrināt militārās bruņošanās tempus un palielināt resursus dažādu ietekmes aktivitāšu organizēšanai visā pasaulē, tai skaitā Krievijai būtu lielākas iespējas arī pastiprināt konfrontāciju ar Rietumvalstīm.
Pilns ziņojums pieejams <a href="/files/uploads/2026/04/SAB_publiskais_zinojums__sankcijas.pdf">šeit</a>.

SAB publicē ziņojumu par sankciju ietekmi uz Krievijas spējām apdraudēt Rietumvalstis

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms norādīts Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 ,,<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=95649" target="_blank" rel="noopener">Valsts noslēpuma objektu saraksts</a>”.
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem (speciālās atļaujas), kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.
<h2>Slepenības pakāpes</h2>
Valsts noslēpumu saturoša informācija tiek iedalīta četrās kategorijās – dienesta vajadzībām, konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena.
Pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem ir nepieciešama speciālā atļauja. Speciālajām atļaujām ir trīs kategorijas:
<ul>
<li>pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem.</li>
</ul>
Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Valsts drošības dienests (VDD), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz vienīgi SAB. Valsts drošības iestāžu valsts noslēpuma aizsardzības atbildības jomu sadalījums noteikts likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" 10. pantā.
<h2>Kam nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu</h2>
Amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja, izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi.
Iesniegumu par konkrētas personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju sagatavo iestāde, kurā persona strādā vai plāno uzsākt darbu. Pieprasot speciālo atļauju, pretendents darbavietā aizpilda un pašrocīgi paraksta Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 "<a href="https://likumi.lv/ta/id/348742-valsts-noslepuma-ziemelatlantijas-liguma-organizacijas-eiropas-savienibas-un-arvalstu-instituciju-klasificetas-informacijas-aizsardzibas-noteikumi">Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi</a>" 2. pielikumā atrodamo aptaujas lapu.
<h2>Ja speciālā atļauja atteikta vai netiek pagarināta</h2>
Par atteikumu izsniegt speciālo atļauju, kā arī par lēmumu nepagarināt speciālo atļauju vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju, rakstveidā tiek informēta persona, kurai speciālā atļauja nepieciešama darbam, un iestādes, kurā persona strādā, vadītājs. SAB vēstulē tiek norādīti likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" panti, to daļas un punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši par pamatu pieņemtajam lēmumam par speciālās atļaujas atteikumu vai lēmumu to nepagarināt vai pazemināt atļaujas kategoriju. Atteikuma iemesls tiek izskaidrots gan pašai personai, kurai tiek atteikta speciālā atļauja, gan personas darba devējam tiktāl, cik to neliedz šai informācijai noteiktais valsts noslēpuma statuss.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Aktualitātes

SAB uzdevumi