Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē ziņojumu “<a href="/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf">KRIEVIJA PASTIPRINA JURIDISKO KARADARBĪBU PRET RIETUMVALSTĪM AGRESĪVĀKU AKTIVITĀŠU PAMATOŠANAI</a>”.
Šajā ziņojumā SAB uzsver: Krievija plāno pastiprināt juridisko karadarbību – tiesību sistēmu, likumu un tiesvedību ļaunprātīgu izmantošanu – ar mērķi vājināt un ietekmēt Rietumvalstis. Krievija var arī izmantot juridiskus argumentus kā ieganstu un attaisnojumu agresīvu aktivitāšu intensificēšanai vai potenciālai konfrontācijai ar NATO. Ziņojumā publiskota izlūkošanas informācija par Krievijas juridiskās karadarbības plāniem un uzdevumiem, kurus Krievijas institūcijas definējušas pēdējā gada laikā un kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Rietumvalstu politiskajiem līderiem un amatpersonām.
Viens no praktiskiem veidiem, kā Krievija cenšas izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm, ir sūdzības pret tām starptautiskajās tiesās. Baltijas valstis nav izņēmums. Krievija plāno iesūdzēt Baltijas valstis ANO Starptautiskajā tiesā, formāli to pamatojot ar diskrimināciju pret t.s. “krievvalodīgo” sabiedrības daļu. Saskaņā ar SAB izlūkošanas informāciju Krievija ir sagatavojusi sūdzību, un šobrīd gatavojas to iesniegt tiesā.
Lai gan apgalvojumi par šīs sabiedrības daļas tiesību it kā pārkāpšanu ir ierasta Krievijas propagandas un amatpersonu retorika, šāda sūdzība iezīmētu būtisku izmaiņu pret Baltijas valstīm – proti, propaganda kļūst par pamatu praktiskām darbībām. Krievijas maksimālais mērķis ir panākt, ka starptautiskā sabiedrība uz Baltijas valstīm izdara pietiekami lielu spiedienu, lai tās mainītu savu attieksmi un rīcībpolitiku pret Krieviju.
Krievijas juridiskās karadarbības plāni iezīmē arī Krievijas mēģinājumus izveidot vienotu Krievijai draudzīgo valstu pozīciju, lai kopīgi vērstos pret Rietumiem. Piemēram, SAB izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas institūcijas mēģina pārņemt praksi, ko līdz šim tiesvedībās pret Rietumvalstīm jau īstenojusi Irāna.
Šis ir otrais SAB publiskais ziņojums. Ar šiem ziņojumiem birojs turpina plašākai auditorijai sniegt uzticamu informāciju par aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem. Arī šajā ziņojumā, tāpat kā iepriekšējā, iekļauta līdz šim nepubliska izlūkošanas informācija.
Pilns ziņojums pieejams <a href="/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf">šeit.</a>

SAB publicē ziņojumu par Krievijas juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē ziņojumu “<a href="/files/uploads/2026/04/SAB_publiskais_zinojums__sankcijas.pdf">RIETUMVALSTU SANKCIJU RADĪTIE ZAUDĒJUMI KRIEVIJAI</a>”. Publiska ziņojuma izplatīšana SAB ir līdz šim nebijusi prakse, - jauns veids, kā turpināt plašākai sabiedrībai, tostarp Latvijas un citu valstu medijiem, sniegt būtisku, uzticamu informāciju par aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem.
Šajā ziņojumā SAB uzsver – sankcijas īstermiņā nemainīs Krievijas nodomu uzturēt tās konfrontējošo politiku pret Rietumvalstīm, taču tās ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ilgtermiņā ierobežot Krievijas spējas apdraudēt Rietumvalstis. Turklāt sankcijas vēl nav pilnībā izmantots instruments, un tās ir iespējams paplašināt, tādējādi turpinot slāpēt Krievijas ekonomiskās iespējas.
Ziņojumā norādīts - lai arī Krievija publiski pauž vēstījumu, ka tā veiksmīgi tiek galā ar Rietumvalstu sankciju radīto ietekmi, Krievijas institūciju nepubliski aprēķini apstiprina, ka sankcijas rada un turpinās radīt Krievijai vairākus simtu miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Krievijas aprēķini apliecina, ka 2022. - 2025. gadā Krievijai nācās tērēt papildu 130 miljardus ASV dolāru, lai iegādātos Rietumvalstu sankcionētās preces. Krievijas institūcijas lēš, ka līdz 2030. gadam Rietumvalstu ierobežojumu rezultātā Krievija var zaudēt vēl vismaz 136 miljardus ASV dolāru.
Krievija jau ilgstoši dažādos veidos un šobrīd jo īpaši Ukrainas kara diplomātisko sarunu kontekstā mēģina panākt tai piemēroto sankciju un citu ierobežojumu mīkstināšanu. SAB vērtējumā sankciju mazināšana Krievijai būtiski palielinātu Krievijas radīto apdraudējumu ne tikai Ukrainā un Eiropā, bet arī globāli. Pat daļēja sankciju noņemšana radītu Krievijai finansiālas iespējas paātrināt militārās bruņošanās tempus un palielināt resursus dažādu ietekmes aktivitāšu organizēšanai visā pasaulē, tai skaitā Krievijai būtu lielākas iespējas arī pastiprināt konfrontāciju ar Rietumvalstīm.
Pilns ziņojums pieejams <a href="/files/uploads/2026/04/SAB_publiskais_zinojums__sankcijas.pdf">šeit</a>.

SAB publicē ziņojumu par sankciju ietekmi uz Krievijas spējām apdraudēt Rietumvalstis

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par Eiropas Prokuratūras (EPPO) sākto kriminālprocesu aizdomās par krāpšanu informācijas tehnoloģiju iepirkumos, informējam, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir bijis iesaistīts minētajā izmeklēšanā. Šajā periodā SAB ir informējis EPPO par savā rīcībā esošo pretizlūkošanas informāciju, kā arī sniedzis nepieciešamo atbalstu EPPO un Valsts policijas veiktajā izmeklēšanā. SAB sekoja līdzi ar kriminālprocesu saistītajiem riskiem, īstenojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras (IKT KI) uzraudzību un vienlaikus aizsargājot aktīva kriminālprocesa virzību.
SAB no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ir saņēmis daļu no kratīšanas laikā iegūtajiem materiāliem un veic to analīzi. Šobrīd ir konstatētas pazīmes, ka viens no uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus IKT KI, ir iesaistījis trešo valstu pilsoņus. Tajā pat laikā SAB norāda, ka attiecīgais uzņēmums nav ticis iesaistīts vēlēšanu platformas moduļu izstrādē un šobrīd nav konstatēta norāde uz ārēju apdraudējumu vēlēšanu platformas moduļiem.
Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs jau iepriekš ir izmantots vēlēšanās un līdzšinējo CERT.LV veikto drošības testu ietvaros nav konstatētas ievainojamības un drošības riski, kas pamatotu atteikšanos no reģistra izmantošanas vēlēšanu procesā.
Ja tiks identificēti riski, kurus uzņēmums ar savu rīcību ir radījis IKT KI, un valsts drošības interešu apdraudējums, iegūtā informācija tiks nodota izmeklēšanas iestādēm tālāku darbību veikšanai un par šo faktu tiks informētas valsts augstākās amatpersonas.
SAB savas kompetences ietvaros turpina analizēt procesuālo darbību ietvaros izņemtos datus. Šāda veida un apjoma informācijas apstrāde prasa laiku. Kad izvērtējums būs veikts, SAB informēs par vēlēšanu procesu atbildīgās institūcijas un valsts augstākās amatpersonas.

SAB komentārs saistībā ar Eiropas Prokuratūras sākto kriminālprocesu

Šodien Ministru kabinetā (MK) izskatīta un apstiprināta klasificētā atskaite par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbu 2025. gadā, kā arī apstiprināti darbības virzieni 2026. gadam.
Atbilstoši SAB likumā noteiktajam, SAB gada atskaite ik gadu tiek iesniegta MK. Šī ziņojuma publiskā daļa - SAB gada pārskats, šogad tika publicēts 26. janvārī un visiem interesentiem pieejams <a href="https://sab.gov.lv/files/uploads/2026/01/SAB-gada-parskats_2025_LV.pdf">šeit</a>.

Apstiprināta klasificētā atskaite par SAB darbu 2025. gadā un darbības virzieni 2026. gadam

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Izlūkošanas mērķis ir iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un Eiropas Savienības esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā.
Iegūto informāciju pēc apkopošanas un analīzes SAB regulāri sniedz valsts augstākajām amatpersonām valsts interesēm visatbilstošāko lēmumu pieņemšanai. Izlūkošanas procesā SAB strikti ievēro Latvijas likumdošanu, starptautiskos normatīvus un starpvalstu vienošanās. Izlūkošanas darbs tiek veikts vienīgi, lai aizsargātu Latvijas drošību un intereses, tas nav vērsts pret citu valstu drošību.

Izlūkošana

Aktualitātes

SAB uzdevumi