Egils Zviedris 
Satversmes aizsardzības biroja direktors
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī, ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Satversmes aizsardzības birojs tika veidots kā pilnīgi jauns profesionāls izlūkdienests, bez LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pieredzes, kultūras un “vērtībām’’. Tajā laikā bija pietiekami liels skaits personu, kas šo politisko ieceri kritizēja, aicinot lietderīgi izmantot Latvijai lojālos VDK “profesionāļus’’ savās interesēs. Šodien atskatoties redzam, ka Latvijas izvēlētais kurss izrādījies pareizs, jo atšķirībā no citām reģiona valstīm, mums ir izdevies minimizēt spiegošanas riskus, kas varētu tikt īstenoti, izmantojot šos padomju laika VDK darbinieku korporatīvos sakarus. Vienlaikus, veidojot jaunu iestādi, tas bija liels izaicinājums – apgūt un mācīties no rietumu partneriem, veidot savas spējas, meklēt un attīstīt savu profesionālo darbību.
Atbrīvošanās no padomju pagātnes bija svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu divpusējās attiecības ar rietumvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem. Izlūkdienestu sadarbības pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticamība, kas tiek veidota ilgi, ar savu rīcību nepārtraukti to pierādot. Šajā kontekstā būtisks ir arī SAB nosaukums un tiesiskais statuss, kas iezīmē demokrātiskas valsts pamatprincipus, primāri pakļaujoties konstitūcijai un likuma varai nevis kādai no valsts augstākajām amatpersonām, kas pamatā raksturīgi autoritārās valstīs. Arī norma, ka SAB direktora ievēlēšanai ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, tika radīta ar mērķi nodrošināt politisko līdzsvaru, neitralitāti un objektivitāti attiecībā pret citiem valsts varas subjektiem un ieceltajām amatpersonām.
Latvijai atbrīvojoties no padomju okupācijas sekām, būtisku ieguldījumu ir devis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas ir biroja struktūrvienība. SAB šādā veidā nodrošināja VDK dokumentu saglabāšanu un apkopošanu, kas ļāva juridiski un arī morāli reabilitēt personas, kuras “čeka’’ bija izspiegojusi, vajājusi un represējusi. Atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” prasībām biroja rīcībā esošie VDK dokumenti un citi materiāli tika digitalizēti un 2019. gadā nodoti pastāvīgā glabāšanā Latvijas nacionālajā arhīvā, kur šobrīd ir pieejami arhīva tīmekļvietnē.
Birojs ir attīstījis savas spējas nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību. Efektīva klasificētās informācijas aizsardzība no vienas puses nozīmē to, ka var paļauties uz varas autoritāti Latvijā, no otras puses apliecina drošību un pārliecību ārvalstu partnerdienestiem, ka viņu sniegtā informācija tiks atbilstoši sargāta. Šie iemesli kalpoja par pamatu Nacionālās drošības iestādes (NDI) izveidei 2003. gadā, kas bija obligāta prasība Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Šo organizāciju normatīvie akti nosaka, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido atbildīgā iestāde, kas pārrauga klasificētās informācijas aizsardzības prasību ievērošanu. Šīs prasības saistītas ar SAB pienākumu nodrošināt NATO un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu pretizlūkošanu. Latvijā īstenotās NATO un Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzības programmas atbilstību drošības noteikumiem regulāri pārbauda un pozitīvi novērtē NATO un Eiropas Savienības drošības struktūru inspekcijas, kas ir augsts ikdienas darba novērtējums.
Latvijas mērogā allaž liela sabiedrības, mediju un arī politiskā uzmanība tiek pievērsta tā sauktajām “pielaidēm valsts noslēpumam”. Personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, veic visas trīs valsts drošības iestādes. Pirmās kategorijas speciālās atļaujas, balstoties uz visās valsts drošības iestādēs veiktajām pārbaudēm, izsniedz SAB. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, birojs ir liedzis pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam visu politisko spektru pārstāvošām amatpersonām. Manuprāt, šis fakts norāda uz profesionalitāti un politisko neitralitāti, noraidot dažkārt dzirdēto kritiku par “politisko mazspēju”, “valdošo partiju atbalstīšanu” vai “policejiskas valsts uzturēšanu”. Valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ik pa laikam tiek apšaubīta dažādu motīvu dēļ, tomēr šodienas strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā sistēma ir sevi pierādījusi, novēršot vai maksimāli samazinot iekšējās drošības riskus.
Kolektīvo lēmumu pieņemšana mūsdienās arvien vairāk prasa izlūkošanas un drošības dienestu sadarbību dažādos formātos, tāpēc būtisks SAB darbības aspekts ir starptautiskā sadarbība. Latvijas ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz Eiropas un transatlantisko sadarbību NATO ietvaros. Tas paredz virkni starptautisku atbildību un pienākumu.
Pēc Latvijas pievienošanās NATO SAB vēsturē īpaši nozīmīgs bija 2011. gads, kad birojs uzņēmās vadīt tolaik jaunu NATO struktūru – Civilās izlūkošanas komiteju, kas apvieno vairāk kā 40 izlūkdienestus. Latvija (SAB) bija pirmā prezidējošā valsts šajā formātā, kas turpina darbu arī pašlaik. Iepriekš pēc NATO dalībvalstu diskusijām un tolaik esošās sistēmas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums par NATO strukturālo izmaiņu reformas nepieciešamību, kuru laikā vairākas komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas. Dalībvalstis tolaik vienojās par nepieciešamību paplašināt un modernizēt NATO izlūkošanas sistēmu. NATO ietvaros SAB veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un NDI kompetences jomās. Mēs vienmēr esam vadījušies pēc principa, ka NATO ir mūsu organizācija, nevis kāds ārējais spēks. Arī tagad dienestu sadarbība NATO ietvaros ir ļoti būtisks pamats Latvijas drošības sistēmā.
Publiskajā telpā atsevišķos gadījumos ir dzirdēta SAB adresēta kritika par it kā pārāk lēnu vai neefektīvu darbību. Mūsu darba specifika un normatīvais regulējums bieži neatļauj atklāt pieņemto lēmumu pilnu argumentāciju. Tomēr vēlos uzsvērt – birojs vienmēr ir rīkojies un arī turpmāk rīkosies Latvijas drošībai vislabākā scenārija īstenošanas nolūkā.
Mēs apzināmies, ka bez valsts drošības nav iespējama valsts neatkarība un tās pastāvēšana. Lai kas arī turpmāk notiktu, mēs esam gatavi un apņēmības pilni nosargāt Latvijas drošību.
Gods kalpot Latvijai!

30 gadi valsts drošības sardzē

Šī gada 17. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē 2024. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Līdztekus pagājušā gada analīzei, SAB sniedz arī prognozes par aktuālo drošības jautājumu iespējamo attīstību.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku apdraudējumu – Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm.
SAB vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā. Tā kā tās militārie resursi šobrīd ir koncentrēti Ukrainā, 2025. gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievija varētu laika periodā līdz 5 gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā. Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtisku pieaugtu.
“Ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem – no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem – spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina,” komentējot šī brīža drošības izaicinājumus, uzsver SAB direktors Egils Zviedris.
Pilns pārskata teksts pieejams <a href="/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf">šeit</a>.
Ar SAB gada pārskatā analizēto tematiku, galvenajiem secinājumiem un prognozēm, kā arī citu SAB izplatītu informāciju iepazīties iespējams arī sociālajā tīklā X SAB kontā @SAB_LV.
SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2025. gadam.
SAB darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2024. gadā. Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un Baltkrievijā 2024. gadā, ņemot vērā šo valstu specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.

Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norāda SAB

Šodien tiek parakstīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Nīderlandes atbildīgās iestādes izstrādātais Latvijas un Nīderlandes līgums par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai. Līgumu no Latvijas puses paraksta Ārlietu ministre Baiba Braže, bet Nīderlandes pusi pārstāv Nīderlandes Ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps.
Starp Latviju un Nīderlandi nav spēkā esoša līguma par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai, tādēļ minētā līguma parakstīšana ir būtiska abu valstu sadarbībai, it sevišķi drošības un aizsardzības jomā. Līgums nosaka vienotus un detalizētus klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības nosacījumus. Noslēgtais līgums dos iespēju abu valstu uzņēmumiem, kas saņēmuši industriālās drošības sertifikātu, piedalīties otras valsts rīkotos klasificētos iepirkumos.
Latviju sarunās par līgumu izstrādi pārstāv SAB kā Nacionālā drošības iestāde. Darbs pie līguma sagatavošanas ir ilgstošs process, jo tajā iesaistītas divas valstis ar atšķirīgu normatīvo regulējumu. Arī šajā gadījumā līguma tapšanai bija nepieciešami vairāki gadi.

Paraksta Latvijas – Nīderlandes līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izsludina atklātu konkursu uz <a href="https://www.sab.gov.lv/datu-apstrades-specialists/">datu apstrādes speciālista</a> amata un <a href="https://www.sab.gov.lv/informacijas-drosibas-analitikis/">informācijas drošības analītiķa</a> amata vietām.
Savai komandai SAB aizvien aicina pievienoties arī <a href="https://sab.gov.lv/vakance-tikla-iekartu-administrators/">tīkla iekārtu administratoru</a> un <a href="https://sab.gov.lv/elektromagnetisko-merijumu-specialists/">elektromagnētisko mērījumu speciālistu</a>. Tāpat dažādu jomu speciālisti var pieteikties, lai kļūtu par SAB <a href="https://sab.gov.lv/analitikis/">analītiķi</a> vai <a href="https://sab.gov.lv/izlukosanas-pretizlukosanas-specialists/">izlūkošanas/pretizlūkošanas speciālistu</a>.
Plašāk par šīm un citām SAB vakancēm iespējams uzzināt biroja tīmekļvietnes www.sab.gov.lv sadaļā “<a href="https://sab.gov.lv/darba-iespejas/">Darba iespējas</a>”. Lai pieteiktu savu kandidatūru, aicinām sūtīt savu CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu darbs@sab.gov.lv. Visi pretendenti atbildi uz savu pieteikumu saņems divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesūtīšanas. Tiem, kuru kandidatūra tiks izskatīta darbam SAB, jārēķinās, ka pārbaužu process var ilgt no trim līdz sešiem mēnešiem.
Piesakot savu kandidatūru darbam SAB, kandidāti tiek aicināti izvērtēt savu atbilstību <a href="https://likumi.lv/ta/id/57256-valsts-drosibas-iestazu-likums">Valsts drošības iestāžu likuma</a> 20. pantā noteiktajām prasībām.
SAB ir valsts drošības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Birojs nodrošina valsts augstākās amatpersonas ar informāciju, kas nepieciešama Latvijas nacionālās drošības stiprināšanai un aizsardzībai pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Birojs ir arī daļa no NATO un Eiropas Savienības izlūkošanas kopienas, ikdienā cieši sadarbojoties ar partneriem Rietumvalstīs.

Jaunas vakances darbam Satversmes aizsardzības birojā

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norāda SAB

Aktualitātes

SAB uzdevumi