TOTALITĀRISMA SEKU DOKUMENTĒŠANAS CENTRS

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) tika izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992 .gada 16. aprīļa lēmumu, un no 1992. gada līdz 1995. gadam darbojās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. No 1995. gada 6. novembra nodots Satversmes aizsardzības birojam un ir tā struktūrvienība.

Tiesiskā regulācija
TSDC darbības pamatfunkcijas nosaka likums ,,Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

TSDC funkcijas ir:
- nodrošināt saņemto LPSR VDK dokumentu saglabāšanu un apkopošanu;
- sagatavot dokumentus atsevišķu personu sadarbības fakta ar LPSR VDK konstatēšanai;
- iesniegt Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai dokumentus par kriminālsodāmiem nodarījumiem;
- sniegt uzziņas par sadarbības faktu ar VDK fiziskām personām un Latvijas drošības iestādēm;
- apkopot dokumentus, kas ļauj politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi.

Pētnieciskā un zinātniskā darbība
Nozīmīgu TSDC darba daļu veido politiskā, juridiskā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās pilsoņiem. TSDC zinātniskie projekti saistīti ar Latvijas vēsturnieku komisijas (LVK) pētījumiem par totalitārajiem režīmiem un to represijām Latvijā. Centra darbinieki vairāku gadu garumā piedalās monogrāfijas „LPSR drošības iestāžu darbība un to galvenie represīvie uzdevumi 1944–1991” tapšanā, kuras atsevišķas daļas publicētas LVK rakstu 3. un 10. sējumā. Atsevišķi LVK atbalstīti TSDC pētnieku darbi par komunistiskā režīma noziedzīgo darbību publicēti arī LVK rakstu 9. un 10. sējumā.

Ar TSDC darbinieku līdzdalību ir tapušas grāmatas par Latvijas komunistiskās partijas darbību 20.gs. 20.–40.-tajos gados (Niedre O., Daugmalis V. „Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920–1940”, R., 1999.g.) un LR pretizlūkošanas struktūru, darbiniekiem, PSRS specdienestu darbību Latvijā (1919–1940) un pretdarbību Krievijas/PSRS specdienestu aktivitātēm – „Latvijas izlūkdienesti 1919–1940. 664 likteņi” (R., 2001.g.).

Centra darbinieki kopā ar Latvijas Valsts arhīva, LU vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes speciālistiem piedalījušies dokumentu krājuma „Okupācijas varu politika Latvijā 1939–1991” tapšanā (projektu pasūtījis Ministru kabinets), izstrādājot sadaļu par komunistiskās varas un baznīcas attiecībām.

Vairākkārt žurnālos „Latvijas arhīvi” un „Latvijas Vēsture”, kā arī „Latvijas okupācijas muzeja gadagrāmatās” publicēti TSDC darbinieku raksti. Par ideoloģiskās kontroles mehānismiem augstskolās, radošās inteliģences vidē, Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijām 1941. un 1949.gadā, politisko ieslodzīto nometnēm, Latviešu leģionu u.c.

Pētījumi veikti arī par Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturi. To rezultātā iegūtie materiāli publicēti zinātniskajos izdevumos un presē (Kara muzeja gadagrāmata, grāmatās „Uz ežiņas galvu liku”, „Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā”, „Komunistiskā terora upuriem”). Okupācijas un Kara muzejos sagatavotas ekspozīcijas par nacionālajiem partizāniem Latvijā. Tēmas izstrādes gaitā tapusi karte „Nacionālo partizānu darbība Latvijā”, kas ievietota Latvijas vēstures atlantā. Laikā no 1997.–2002. gadam veikta piecu nacionālo partizānu bunkuru izpēte. TSDC darbinieki vairākkārt organizējuši ekspedīcijas nacionālo partizānu mirstīgo atlieku meklēšanai. Rezultātā pārapbedīti vairāku nacionālo partizānu grupu dalībnieki Kurzemē, Latgalē un Sēlijā.

Centra darbinieki ar zinātniskiem referātiem piedalījušies starptautiskajās konferencēs (1997.g., 1999.g. un 2002.g. Viļņā; 1998., 1999., 2000., 2002., 2004.g. Rīgā; 1999.g. Berlīnē; 2002.g. Maskavā; 2004.g. Ukrainā).

Uz TSDC informācijas bāzes un ar centra darbinieka Ritvara Jansona scenāriju 2004.gadā Jura Podnieka studijā tapa dokumentālā filma „Nesalauztie” par Latvijas nacionālajiem partizāniem.