A A A
LV / EN
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJS

AKTUALITĀTES

SAB 2007.GADA DABRĪBAS PĀRSKATS

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) funkcijās ietilpst ārvalstu izlūkdienestu darbības Latvijā identificēšana, kontrole un neitralizācija, Latvijas valstij nozīmīgas izlūkošanas informācijas ieguve ārvalstīs, kā arī valsts noslēpuma, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzība.

PRETIZLŪKOŠANA

Veicot pretizlūkošanas funkcijas, SAB seko ārpus ES un NATO valstu specdienestu darbībām un interesēm Latvijā. Nozīmīgs valsts drošības risks ir ārvalstu specdienestu, kas atrodas ārpus ES un NATO, rezidentūru darbība Latvijā. Šo dienestu aktivitātes kontrole ir SAB pretizlūkošanas prioritāte. Ārpus NATO un ES valstu specdienestu rezidentūras Latvijā darbojas pamatā izmantojot diplomātisko piesegu. Tomēr specdienestu virsnieki savai darbībai izmanto arī cita veida piesegus, lai Latvijā uzturētos ilglaicīgi vai īslaicīgi. Ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt trīs virzienos – politiskā, ekonomiskā un militārā izlūkošana. Ārvalstu izlūkdienestu darbība skar gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus.

Ārpus NATO un ES valstīm esošo specdienestu aktivitātes Latvijā ir līdzīgā līmenī kā citās NATO un ES dalībvalstīs. Kopumā jāuzsver, ka ārvalstu specdienestu darbībās ir redzama pastāvīga tendence izvērst savu darbību Latvijas teritorijā. Par to liecina sekojoši konstatēti faktori:

  • ārvalstu specdienestu rezidentūras Latvijā mēģina palielināt savu darbinieku skaitu;

  • ārvalstu specdienesti mēģina iegūt valstij svarīgu, sensitīvu un klasificētu informāciju, kuras nonākšana nedraudzīgu valstu rīcībā var radīt kaitējumu Latvijas valsts interesēm;

  • konstatēts, ka ārvalstu specdienestu rezidentūras mēģina iegūt informācijas avotus starp personām, kam ir pieeja minētai informācijai;

  • ārvalstu izlūkdienestu pārstāvji Latvijas teritorijā turpina aktīvi izmantot konspiratīvas operatīvā darba metodes;

  • ārvalstu izlūkdienesti izmanto izmaiņas migrācijas politikā.

Lai kontrolētu ārvalstu specdienestu darbību Latvijā, Satversmes aizsardzības biroja pretizlūkošana 2007. gadā veica ārvalstu izlūkdienestu rezidentūru darbības uzraudzīšanu, apzinot jautājumus un personas, kas atrodas izlūku uzmanības lokā. Tāpat tika realizēti pretizlūkošanas pasākumi, lai samazinātu rezidentūru Latvijā aktivitāti un novērstu potenciālos apdraudējumus. Piemēram, identificētiem izlūkiem tiek atteikta iebraukšanas vīza, persona tiek iekļauta tā dēvētajā "melnajā sarakstā", liedzot iebraukšanu Latvijas teritorijā. Kopumā pēc SAB iniciatīvas "melnajā sarakstā" ir iekļautas 19 personas (no tām 2007. gadā – 3).

IZLŪKOŠANA

SAB izlūkošanas darbības tika veiktas, cieši sadarbojoties un iesaistoties kopīgās operācijās ar NATO un ES valstu partnerdienestiem, līdz ar to iegūtā informācija nereti ir īpaši nozīmīga. Par iegūto informāciju, kas var būt noderīga Latvijas institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā, SAB informē kompetentās amatpersonas gan nosūtot tiešus ziņojumus, gan iknedēļas informatīvos pārskatus.

Drošības situāciju valstī var negatīvi ietekmēt procesi un notikumi ārpus ES un NATO esošajās valstīs. Šāda veida apdraudējuma identificēšana un atbilstošo nacionālo un starptautisko institūciju informēšana ietilpst SAB izlūkošanas prioritātēs. Lai konstatētu iespējamo apdraudējumu Latvijai no ārvalstu specdienestu puses, SAB veic izlūkošanas aktivitātes, lai noskaidrotu ārvalstu specdienestu attīstību, darba mērķus un uzdevumus un aktivitātes, kas var tieši radīt drošības apdraudējumu Latvijai, vai ES un NATO dalībvalstīm kopumā. Jāatzīmē, ka šiem dienestiem ilgstošā laika periodā kā viens no prioritārajiem darba virzieniem ir plaša, dažāda rakstura informācijas iegūšana par NATO mērķiem, darbību un plāniem.

Lai iegūtu informāciju par starptautisko teroristisko un radikālo organizāciju iespējamiem apdraudējumiem valstij, SAB kompetences ietvaros ietilpst situācijas izzināšana ārpus Latvijas, veicot arī aģentūras darbu ārpus valsts robežām. Lai konstatētu un kontrolētu iespējamos terorisma riskus Latvijā, kas izriet gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, SAB īpaši cieši sadarbojas ar Drošības policiju un tās pakļautībā esošo Pretterorisma centru. Aktīva sadarbība notiek arī ar partnerdienestiem, gan iesaistoties kopīgās starptautiskās operācijās, gan saņemot informāciju par augsta terorisma riska valstīm. SAB darbības rezultātā iegūtā un sadarbības partneru sniegtā informācija ļauj izvērtēt starptautiskā terorisma risku faktorus ārpus valsts robežām, un prognozēt, vai tie tiešā vai pastarpinātā veidā var atstāt ietekmi arī uz drošības situāciju Latvijā. 2007. gadā nav konstatētas teroristiskas organizācijas vai ar terorismu saistītas personas, kuru aktivitātes tieši vai netieši varētu radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

Papildus tradicionālajiem darbības virzieniem sakarā ar jauniem izaicinājumiem pēc kiberuzbrukumiem Igaunijas valsts un komercuzņēmumiem SAB 2007. gadā veica darbu pie jauna operatīvā lauka – ar datortīklu drošību un to pārkāpšanu saistītās vides strukturēšanas - izpētes ar nolūku apzināt apdraudējumus un iespējas to izmantot izlūkošanas darbību veikšanai.

INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

2007.gadā, nodrošinot valsts noslēpuma, NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību, SAB ir sagatavojis un izsniedzis 799 apliecības (speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam), 627 NATO standartam atbilstošus pastāvīgos sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju, un 560 - ar ES klasificēto informāciju. 2007. gadā SAB ir izsniedzis 27 LR reģistrētiem uzņēmumiem industriālās drošības sertifikātus.

SAB ir atbildīgs par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību, ko birojā veic Nacionālā Drošības iestrāde (NDI) – struktūrvienība, kuru NATO un ES ir sertificējušas kā galveno atbildīgo institūciju Latvijā. Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts, un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās.

Lai pārbaudītu Latvijas spējas aizsargāt NATO un ES klasificēto informāciju, NATO un Eiropas Savienības drošības biroji veic ikgadējas pārbaudes Latvijā. Šīs pārbaudes visās dalībvalstīs tiek veiktas pēc stingrākajiem kritērijiem, kas atbilst visiem dalībai NATO un Eiropas Savienībā nepieciešamajiem drošības parametriem. Pārbaudes aptver visas drošības jomas, tai skaitā, likumdošanu, personu drošību, ēku fizisko drošību, klasificētās informācijas apriti un informācijas sistēmu drošību, kas apstrādā klasificēto informāciju. Pēdējās pārbaudes rezultāti liecina par Latvijas kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts augstu spēju aizsargāt abu organizāciju klasificēto informāciju un maksimālu atbilstību izvirzītajiem drošības standartiem visās jomās.

Lai nodrošinātu valsts drošību valsts noslēpuma apmaiņā ar citām valstīm, Satversmes aizsardzības birojs kā atbildīgā iestāde Latvijā veic pārrunas ar citu valstu atbildīgajām drošības iestādēm, kā arī vienojas par divpusējo līgumu nosacījumiem. Līdz 2007. gada beigām ir noslēgti divpusējie līgumi ar lielāko daļu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu, kas paredz to, ka ar šīm valstīm notiek apmaiņa arī ar tādu informāciju, kas saistīta ar valsts drošību. Latvijas veiktie NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi visās jomās pilnībā atbilst šo organizāciju drošības prasībām. Tātad Latvijas kā NATO un ES dalībvalsts situācija drošības jomā no informācijas aizsardzībasaspekta tiek pilnībā kontrolēta un apdraudējums nav konstatēts.

MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA

Nodrošinot tiesas sankcionēto mobilo telefonu kontroli, SAB dati liecina, ka visvairāk šo biroja pakalpojumu 2007. gadā izmantojusi Kriminālpolicija (iniciējusi 36% no visām noklausītajām sarunām), Drošības policija (20%), SAB (16%) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (15%). Uzraudzību pār operatīvo sarunu noklausīšanos atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālā drošības komisija. 2007. gadā tāpat kā iepriekšējos gados, Satversmes aizsardzības birojs nav pieļāvis likumpārkāpumus, nodrošinot mobilo telefonu kontroli.

SECINĀJUMI

  • Joprojām pastiprinātu drošības risku Latvijā rada ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbība, veicot izlūkošanu par plašu jautājumu loku, skarot gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus. Tomēr SAB pretizlūkošana situāciju kontrolē, un apdraudējums Latvijas interesēm un drošības situācijai ir novērsts.

  • SAB rīcībā esošā informācija ļauj uzskatīt, ka arī turpmāk ārvalstu specdienestu aktivitātes Latvijā saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī un to mazināšanās nav gaidāma. Līdz šim ārpus NATO un ES valstu specdienesti izlūkošanas aktivitātes pret Latviju veica, lielākoties izmantojot legālo rezidentūru iespējas, bet turpmāk var palielināties izlūku skaits, kas Latvijā ieceļo un uzturas īslaicīgi, apgrūtinot izlūku identificēšanu un kontroli. Tas saistīts ar Latvijas kā ES dalībvalsts starptautiskajām saistībām, kas nosaka atvieglotu atsevišķu valstu personu ieceļošanu un pārvietošanos ES teritorijā. Lai kompensētu informācijas trūkumu par iespējamo izlūkdienestu darbinieku uzturēšanos un pārvietošanos Latvijā, SAB ir uzsācis kompleksus pasākumus pretizlūkošanas jomā.

  • Biroja rīcībā esošā informācija, kas iegūta, veicot izlūkošanas darbības ārpus Latvijas saistībā ar terorisma riskiem, kā arī partnerdienestu sniegtā informācija liecina, ka pasaulē palielinās teroristisko un radikālo organizāciju aktivitāte. Tomēr patlaban tieši terorisma draudi attiecībā uz Latviju nav konstatēti un drošības situācija palikusi iepriekšējā līmenī. Nozīmīga loma situācijas kontrolē ir veiksmīgai DP Pretterorisma centra darbībai, ar ko sadarbojas SAB.

  • Valsts, kā arī NATO un ES kopējā drošība ir tieši saistīta ar klasificētās informācijas aizsardzību. Spēja to nodrošināt ir pamats pilnvērtīgai Latvijas dalībai starptautiskajās organizācijās. NATO un ES drošības biroji Latvijas spēju aizsargāt NATO un ES klasificēto informāciju ir novērtējusi kā maksimāli atbilstošu visiem izvirzītajiem drošības standartiem. Arī NATO samita ietvaros veiktie pasākumi informācijas aizsardzības jomā liecina par augstu Latvijas spēju nodrošināt pilnīgu informācijas drošību arī ārkārtas situācijās.

2008.03.19