AKTUALITĀTES

SAB 2011.GADA DARBĪBAS PĀRSKATS

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.

 IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA

 Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu interesēm un darbības metodēm Latvijā. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūtā informācija regulāri tiek sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.

Ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas

2011. gadā Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāku ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti (turpmāk – ārvalstu izlūkdienesti). To aktivitāte līdzinājās iepriekšējos gados novērotajai, variējot no zemas līdz mēreni augstai, atkarībā no konkrētā izlūkdienesta un tā pārstāvētās valsts. 2011. gadā SAB konstatētās nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas bija šādas

Latvijas iekšpolitika: būtiskākie politiskie notikumi – 10. Saeimas atlaišanas ierosinājums un tam sekojošais referendums, prezidenta vēlēšanas, ārkārtas Saeimas vēlēšanas, procedūra Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tradicionāli ārvalstu izlūkdienestu intereses skar politisko partiju un to līderu savstarpējās attiecības un partiju aizkulišu informāciju, prognozes par partiju izredzēm vēlēšanās, iespējamiem koalīcijas modeļiem, amatu sadalījumu

Ekonomiskā situācija: ar ekonomisko krīzi saistītie procesi – politiskie un finanšu risinājumi un lēmumi, būtiskākie procesi ekonomikas jomā, tai skaitā situācija banku sektorā, ekonomiskās situācijas novērtējums un attīstības prognozes

Militārā joma un drošības politika: Latvijas bruņotie spēki, līdzdalība starptautiskajās misijās, starptautiskās militārās mācības, kas notiek Latvijā vai kur pārstāvēta Latvija, Latvijas dalība starptautiskajās drošības organizācijās, tiesībsargājošās iestādes

Zinātne un tehnika: jomas aktualitātes, Latvijas zinātnieku starptautiskās aktivitātes un vērienīgākie projekti

Latvijas ārpolitika: pret ārvalstu specdienesta pārstāvēto valsti īstenotā Latvijas ārpolitika, lēmumu pieņemšanas process un viedokļu līderi (amatpersonas, politiķi un eksperti), Latvijas aktivitātes starptautiskajās organizācijās, nostāja aktuālajos starptautiskajos jautājumos

Ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā ilgstošā laika periodā kopumā ir nemainīgas, tomēr mainās izlūkošanas prioritātes, specifiskie pētāmie jautājumi, informācijas iegūšanai izmantotās metodes un tas, cik detalizēti tiek pētīta konkrētā joma.

Izlūkdienestu darba metodes

Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega jeb no legālo rezidentūru pozīcijām. Vienlaikus ārvalstu izlūkdienestu darbs pret Latviju un tās valstspiederīgajiem tiek īstenots, strādājot no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas.

Aizvadītajā gadā vērā ņemamas izmaiņas pret Latviju strādājošo specdienestu darba paņēmienos nav konstatētas. 2011. gadā SAB visbiežāk novērojis, ka ārvalstu izlūkdienesti informāciju iegūst no kontaktpersonām un informācijas avotiem, kā arī no atklātiem avotiem. Ar nozīmīgiem informācijas avotiem, kas apzinās savu sadarbību ar ārvalstu specdienestiem, darbs nereti notiek tieši izlūkdienesta pārstāvētas valsts teritorijā, savukārt strādājot no legālās rezidentūras pozīcijām Latvijā, liela loma ir informācijai, kas tiek iegūta no atklātajiem avotiem.

No atklātajiem avotiem iegūta un profesionāli analizēta informācija ārvalstu izlūkošanas dienestiem sniedz būtiskas zināšanas par interesējošiem jautājumiem. Regulāri tiek veikts masu mediju monitorings, normatīvo aktu un oficiālo dokumentu analīze, apmeklēti publiski pieejami pasākumi – semināri, konferences, prezentācijas. Apmeklēto pasākumu tēma saskan ar izlūkdienesta interesēm un tajos izlūks iegūst papildus izpratni par interesējošo jomu. Vienlaikus šādos pasākumos ir iespējams apzināt ekspertu loku, ar ko atsevišķos gadījumos tiek veidots tālāks kontakts. Ekspertu sniegtā informācija, situācijas skaidrojums un viedoklis ir būtisks ieguvums ārvalstu izlūkdienestiem.

Pastiprinātā SAB uzmanības lokā 2011. gadā atradās viens no ārvalstu militārajiem atašejiem. Oficiāli vēstniecību paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju pienākumi ir sadarbības veidošana ar Aizsardzības ministriju un Latvijas bruņotajiem spēkiem. Tomērmilitārais atašejs aktīvi veido kontaktus ar Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas ekspertiem, kā arī mediju pārstāvjiem, kas spēj sniegt ekspertīzi un redzējumu par plašu jautājumu loku. Tieši augstā aktivitāte kontaktu veidošanā un interese par jautājumiem, kas neietilpst militārā atašeja darba pienākumos, likusi pievērst pastiprinātu uzmanību šīs personas aktivitātēm. Lielākoties sākotnējie kontakti tiek veidoti publiskos pasākumos, piemēram, konferenču kafijas pauzēs, vēlāk eksperti tiek ielūgti pusdienās. Neformālā, nepiespiestā sarunā eksperti tiek iztaujāti par plašu jautājumu loku, pārrunātas politiskās un ekonomiskās aktualitātes. Lai arī militārā atašeja sarunas partnerim visbiežāk paliek iespaids, ka saruna skārusi tikai visiem zināmas tēmas, faktiski militārais atašejs tādējādi ir ieguvis izlūkošanas informāciju, kas viņam citā veidā nebūtu pieejama. Eksperti tuvākam kontaktam tiek izvēlēti mērķtiecīgi, par tiem jau iepriekš ir ievākta informācija, sarunas struktūra pārdomāta. Ilgtermiņā nevainīgi sākts kontakts var attīstīties kā izlūka un informācijas avota attiecības, kurās par informācijas sniegšanu tiek atlīdzināts ar dārgām pusdienām, dāvanām, un kurās tiek ievēroti arī konspirācijas pasākumi.

 Pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes informatīvajā telpā

Valstis savu ārpolitikas mērķu īstenošanai izmanto plašu instrumentu klāstu. Lielākā daļa no šiem mērķiem un instrumentiem tiek izmantota atklāti un dažādu jomu ekspertiem ir viegli tos identificēt. Savukārt SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu.

Par nozīmīgu resursu Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanai kļuvuši tautieši. Publiski Krievijas amatpersonas pauž vēlmi konsolidēt ārvalstīs dzīvojošo kopienu, pastiprināt ar to sadarbību, pilnveidot informatīvo ietekmi un pastiprināt darbu ar jaunajiem tautiešiem, tomēr visbiežāk īstenotās ārpolitikas mērķi nav tieši saistīti ar pašu tautiešu stāvokli. Krievijas ārpolitikas slēptie mērķi ir diskreditēt Latviju, pārmetot fašisma atdzimšanu Latvijā, vēstures pārrakstīšanu, piedēvējot Latvijai izputējušas valsts tēlu, uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju mērķtiecīgu diskrimināciju. Deklarēto mērķu neatbilstība faktiskajiem ir lielākais tautiešu politikas radītais Latvijas valsts drošības risks.

Par Krievijas tautiešu politikas mērķiem un darbības formām runā gan amatpersonas, gan izstrādātās valdības programmas, to sasniegšanai izveidotas speciālas institūcijas un piešķirts ievērojams finansējums. Atklāti ir izvirzīts mērķis nostiprināt krievu valodas pozīcijas un panākt tai oficiālu statusu Eiropas Savienībā. Krievvalodīgo kopienas aktīvisti, kas cieši sadarbojas ar Krieviju tautiešu politikas un informācijas politikas ietvaros, nākuši klajā ar ideju izmantot Eiropas pilsoņu iniciatīvu krievu valodas statusa nostiprināšanai. Lai uzlabotu projekta izredzes, līdzās krievu valodai projektā iekļautas citas Eiropas valstu valodas ar ierobežotu statusu, bet ievērojamu lietotāju skaitu. Krievijas varas institūcijas jau apsolījušas atbalstīt Krievijas tautiešu iniciatīvu un piedāvājušas izmantot Eiropas valstīs izveidoto tautiešu organizāciju tīklu kampaņas veikšanai.

Vēl viens būtisks ārpolitikas instruments ir informācijas politika un mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā tiek iesaistīt mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas. Šo kampaņu pamatā ir manipulācija ar faktiem vai to tendencioza atlasīšana.Krievijas propagandas kampaņās savu artavu ieguldījuši televīzijas kompānija “TV centrs” un fonds “Vēsturiskā atmiņa”. “TV centrs” ir specializējies tendenciozu dokumentālu filmu un video sižetu par vēstures tematiku pasūtīšanā, veidošanā un translēšanā. Kā piemēru var minēt filmas “Baltijas nacisms” un “Baltija. Kādas okupācijas stāsts”, kas demonstrētas kanālā “TV centrs”. Sagatavotajos materiālos Latvijai tradicionāli tiek pārmesta vēstures pārrakstīšana, fašisma atdzimšana, SS karavīru glorifikācija.

Fonds “Vēsturiskā atmiņa” strādā gan ar vēstures, gan ar krievvalodīgo tiesību tematiku. Fonds tika izveidots 2008. gadā, lai cīnītos par PSRS skatījumu uz vēstures jautājumiem, īpaši saistībā ar Otrā pasaules kara notikumiem. Savā darbībā fonds liek uzsvaru uz tendenciozu grāmatu rakstīšanu un popularizēšanu, publisku diskusiju un konferenču rīkošanu. Vāji apmeklētajiem pasākumiem tiek nodrošināta plaša publicitāte Krievijas un Latvijas krieviski rakstošajos medijos. Pasākumu dalībnieki tiek īpaši atlasīti, lai nodrošinātu nepieciešamo viedokļu izskanēšanu. Bieži viesi fonda rīkotajos pasākumos ir Krievijas tautiešu politikas aktīvisti no Latvijas.

Atsevišķos gadījumos propaganda var būt vērsta arī ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu. Piemēram, vairāki Krievijas mediji 2011. gada pirmajā pusē aktivizēja darbu pie tā, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā atspoguļotu Visaginas atomelektrostacijas projektu, kā labāko risinājumu reģionā enerģētikas jautājumu risināšanā izceļot Kaļiņingradas atomelektrostaciju. Aktīvi šajā virzienā strādāja Krievijas ziņu aģentūra “REGNUM”, kas tradicionāli tiek izmantota Krievijas informācijas politikā. Vajadzīgais informatīvais fons tiek veidots, tendenciozi variējot ar dažādu ekspertu viedokļiem, katram projektam piemeklējot attiecīgu uzskatu pārstāvjus. Šīs propagandas kampaņas uzdevums ir veidot sabiedrisko domu un jomas ekspertu viedokli noteiktā virzienā, un tai tiek pieskaņoti arī citi dažādu institūciju, tai skaitā specdienestu, īstenoti pasākumi.

Ilgstoša ārvalstu propagandas ietekme un centieni manipulēt ar diasporu var kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Veiksmīgai diskreditējošo kampaņu neitralizēšanai nepieciešams komplekss dažādu valsts institūciju darbs.

INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Valsts noslēpuma aizsardzība

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā.

 Pēc personas pārbaudes veikšanas 2011. gada laikā SAB izsniedza 661 apliecību pieejai valsts noslēpumam. No tām:

- Pirmās kategorijas apliecības darbam ar sevišķi slepenu informāciju – 211,

- Otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju – 238,

- Trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju - 212.

Norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3. kategorijas atļaujas.

Pērn 16 gadījumos pēc personas pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņēmis lēmumu atteikt pieeju valsts noslēpumam. Procedūra paredz, ka SAB lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams Ģenerālprokuroram. 2011. gadā SAB lēmums par pielaides atteikšanu tika pārsūdzēts 6 gadījumos. Visos gadījumos ģenerālprokurors ir atstājis spēkā SAB direktora lēmumu, atzīstot to par pamatotu un atbilstošu likuma prasībām. 

NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzība

SAB struktūrvienība Nacionālā drošības iestāde (NDI) ir atbildīgā institūcija par NATO un ES klasificētās informācijas apriti un aizsardzību Latvijā. Klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšana ir obligāts priekšnosacījums Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā.

2011. gada laikā pēc personas pārbaudes veikšanas NDI izsniedza 1150 pastāvīgos sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1258 pastāvīgos sertifikātus darbam ar ES klasificēto informāciju.

NDI arī pārbauda uzņēmumu spēju nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību un tiem izsniedz industriālās drošības sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur klasificētu informāciju, un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Pērn NDI izsniedza industriālās drošības sertifikātu 21 Latvijā reģistrētam uzņēmumam, bet 3 uzņēmumiem izsniegt sertifikātu atteikts. Kopš 2004. gada, kad Latvijā tika izsniegts pirmais industriālās drošības sertifikāts, NDI sertificējusi vairāk nekā 200 uzņēmumus.

MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA

SAB atrodas iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu sarunu kontroli. Ar šīs iekārtas palīdzību mobilo telefonu sarunu kontroli veic visas valsts drošības un tiesībsargājošās iestādes, kam to atļauj likums. Tehniski sarunu pārtveršanu nodrošina SAB, bet pārtvertie dati tiek automātiski nodoti tai iestādei, pēc kuras iniciatīvas uzsākta telefonsarunu pārtveršana.

Pirms mobilā telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem lēmuma daļu, kurā norādīts tā reģistrācijas numurs, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu, iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis, Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis, kontrolējamais telefona numurs un termiņš, uz kādu kontrole veicama. Šī lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju.

Saņemtie dati tiek automātiski nosūtīti un ir pieejami vienīgi tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto sarunu kontroli un kas saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB nav pārtvertās informācijas kopijas. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai kontroli iniciējušajai iestādei. Tālākā informācijas izmantošanas likumības un pamatotības kontrole ir tieša konkrētā operatīvās darbības subjekta vadītāja atbildība.

Mobilo telefonu kontroles mērķu sadalījums 2011. gadā (ar mērķi šajā gadījumā jāsaprot kontroles iekārtā ievadītais telefona numurs, procentuālais sadalījums norāda, cik numuru iekļaušanu sistēmā rosinājusi konkrētā iestāde):

- Valsts policija 38,5%

- Drošības policija 17,2%

- Satversmes aizsardzības birojs 15,6%

- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 8,4%

- Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde 7,5%

- Valsts robežsardze 4,8%

- Militārās izlūkošanas un drošības dienests 4,1%

- Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde 3,9%.

Uzraudzību pār operatīvās sarunu noklausīšanās atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Savukārt parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija. 2011. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB nav pieļāvis pārkāpumus, nodrošinot mobilo telefonu kontroli.

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

SAB starptautiskās sadarbības mērķis ir potenciāla valsts, NATO un ES apdraudējuma apzināšana un novēršana sadarbībā ar partneru dienestiem. 2011. gadā SAB starptautiskās sadarbības prioritāte bija NATO Civilās izlūkošanas komitejas darba vadīšana.

Civilās izlūkošanas komitejas izveidi noteica 2010. gada novembrī apstiprinātā NATO izlūkošanas reforma. Pirmo reizi NATO vēsturē sadarbību vienotā komitejā uzsāka gan drošības jeb iekšējie, gan izlūkošanas jeb ārējie dienesti. Civilās izlūkošanas komitejas ietvaros dienesti pievērsās risku un apdraudējuma izvērtēšanai pretizlūkošanas, pretterorisma, kiberdrošības kā arī ekonomikas un enerģētikas drošības jomās.

SAB, kā NATO Civilās izlūkošanas komitejas prezidējošajam dienestam, izdevās panākt vairāku inovāciju ieviešanu NATO procedūrās, kas turpmāk būs noteicošās NATO Civilās izlūkošanas komitejas darbā, aktualizēt Baltijas reģionam nozīmīgus problēmjautājumus NATO dienaskārtībā, kā arī nodibināt veiksmīgu un produktīvu sadarbību starp NATO Civilās izlūkošanas un Militārās izlūkošanas komitejām.

2012.03.27