Šī gada 12.-16. septembrī norisināsies Krievijas un Baltkrievijas apvienotās stratēģiska līmeņa militārās mācības “Zapad-2025”. Mācības norisināsies galvenokārt Baltkrievijas teritorijā, taču militārās aktivitātes plānotas arī Kaļiņingradā un jaunizveidotajos Maskavas un Ļeņingradas kara apgabalos. Oficiāli izziņotie “Zapad-2025” mērķi ir simulēt kopīgas aizsardzības un uzbrukuma operācijas, uzlabojot Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku sadarbību. Kaut arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā šo militāro mācību radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, Krievija un Baltkrievija izmanto “Zapad-2025” iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā.
Iekšpolitikas auditorijai V. Putina režīms izmanto “Zapad-2025”mācības, lai skaidri vēstītu, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militāras spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu. Šādam vēstījumam ir labvēlīga augsne Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā, jo tas akcentē valsts varas stabilitāti, uzticama sabiedrotā esamību un mācību aizsardzības raksturu. Vienlaicīgi uz tā pamata tiek radīta labvēlīga augsne pārmetumiem pret Rietumvalstīm par to agresīvu ārpolitiku un reģiona drošības situācijas pasliktināšanu. Savukārt tas veicina pretrietumniecisku noskaņojumu Krievijas sabiedrībā un attaisno V. Putina režīma agresīvo ārpolitiku, īpaši karu Ukrainā.
Apzinoties, ka “Zapad-2025” mācībām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, Krievija veido arī līdzīgus ārpolitiskos vēstījumus - neraugoties uz karu Ukrainā, tā spēj attīstīt un stiprināt savu militāro klātbūtni pie NATO robežām. Lai piešķirtu lielāku stratēģisko nozīmi, Krievija un Baltkrievija mācību kontekstā akcentē uzdevumus ar taktiskajiem kodolieročiem, kā arī demonstrē jaunu militāro tehniku. Šādu vēstījumu primārā mērķauditorija ir Rietumvalstis, raidot skaidru signālu par Krievijas apjomīgajām militārajām spējām, tostarp kodolspējām.
Šī gada “Zapad” mācības iezīmē arī citu Krievijas un jo īpaši Baltkrievijas stratēģiskās komunikācijas iezīmi – abas valstis ilustrē sevi kā atbildīgas un pragmatiskas kaimiņvalstis, kuras spiestas reaģēt Rietumvalstu radītajiem draudiem. Šī gada maijā Baltkrievijas amatpersonas paziņoja par mācību pārcelšanu no Baltkrievijas rietumu pierobežas dziļāk Baltkrievijas teritorijā un mācību apmēra samazināšanu – oficiāli mācībās Baltkrievijā piedalīsies mazāk kā 13 000 dalībnieki. Baltkrievija arī izziņoja, ka, neraugoties uz samazināto mācību apmēru, tā joprojām aicina starptautiskos novērotājus, tostarp no Baltijas valstīm, piedalīties mācībās. Saskaņā ar Baltkrievijas amatpersonu teikto šādu darbību galvenais mērķis bija gatavība mazināt spriedzi reģionā.
Tomēr šāds pragmatisma vēstījums ātri tika pavērsts pret Baltijas valstīm un Poliju. Baltkrievijas amatpersonas izplatīja vēstījumus, ka NATO (Baltijas valstis un Polija) izmanto “Zapad-2025” kā ieganstu militarizācijai, neskatoties uz Baltkrievija un Krievija šķietami demonstrēto pretimnākšanu, samazinot mācību apmērus un atvirzot tālāk no NATO robežām.
Ļoti iespējams, ka līdz ar “Zapad-2025” aktīvās fāzes tuvošanos Krievijas un Baltkrievijas paziņojumi kļūs arvien skaļāki un pieaugs arī pret Latviju un NATO vērstas informatīvās kampaņas. Ļoti iespējams, ka Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas pievērsīs pastiprinātu uzmanību NATO informatīvajā telpā izplatītajiem vēstījumiem ar mērķi tos dramatizēt un izmantot savās informatīvajās kampaņās.
Kopumā mācību radītais militārais apdraudējums Latvijai un NATO tiek vērtēts kā zems – Krievijas militāra un politiska iesaiste mācībās ir zemāka kā citus gadus, Krievijas militārie resursi joprojām ir koncentrēti karam Ukrainā. Vienlaikus, SAB aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ziņot atbildīgajām iestādēm par aizdomīgiem novērojumiem pierobežā, piemēram, sakaru traucējumiem.
Šis raksts tiek publicēts Satversmes aizsardzības biroja informatīvi analītisko rakstu sērijā. Rakstu sērijas mērķis ir savas kompetences ietvaros sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai tādējādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai. Raksti tiek sagatavoti periodiski, atbilstoši tematu aktualitātei.
&nbsp;

Militārās mācības “Zapad” kā Krievijas un Baltkrievijas informatīvās un psiholoģiskās ietekmes instruments

Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvija ir saskārusies ar pakāpeniski pieaugošām Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. To ietvaros tiek izmantoti dažādi instrumenti ar vienotu mērķi - ietekmēt Latviju, tās politiku un sabiedrību, izmantojot nemilitārus līdzekļus. Ņemot vērā Krievijas konfrontējošo ārpolitiku un pēdējo gadu hibrīdos un konvencionālos iebrukumus tās kaimiņvalstīs, svarīgi pievērst uzmanību tam, kā hibrīdā karadarbība var tikt izmantota, lai sagatavotos plašākai konvencionālai karadarbībai.
Viena no biežāk sastopamajām Krievijas īstenotā hibrīdkara izpausmēm Latvijā un Baltijas valstu reģionā ir propaganda un dezinformācija un ar tās izplatīšanu saistītās informatīvās operācijas. Ar informatīvo operāciju palīdzību tiek mēģināts panākt mērķa auditorijas vērtību un uzskatu ietekmēšanu vai pat maiņu Krievijai vēlamā virzienā. To apliecina Krievijas īstenotie pasākumi attiecībā pret Ukrainu. Pirms pilna mēroga iebrukuma bija vērojamas apjomīgas informatīvās kampaņas, kuru uzdevums bija ietekmēt Ukrainas sabiedrību, lai mazinātu tās gatavību pretoties un padarītu Krieviju pievilcīgāku. Līdz ar to Krievijas informatīvās kampaņas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par attiecību eskalāciju, tostarp galīgajā formā – gatavību pielietot militāru agresiju savu mērķu sasniegšanai.
Taču, vērtējot Krievijas informatīvās aktivitātes un to efektivitāti, ir jāņem vērā to intensitāte, vēstījumu saturs un vēlamās auditorijas. Tas palīdz rast atbildi uz plašāku jautājumu – vai šādas kampaņas var kalpot par priekšvēstnesi tālākai eskalācijai un pat militārai konfrontācijai. Jautājuma nozīmi pastiprina pašas Krievijas izpratne par hibrīdkaru – lai panāktu ietekmi pār mērķa valsts stratēģiskajiem uzstādījumiem, informatīvajām kampaņām var sekot militāru instrumentu pielietojums.
Indikatora parametri
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savas kompetences ietvaros pastāvīgi veic Krievijas īstenoto informatīvo ietekmes kampaņu un operāciju monitoringu un analīzi. Krievijas centieni attiecībā pret Latviju liecina par jau ilgākā laika posmā nostiprinātām tendencēm. Salīdzinot ar laika periodu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pret Latviju vērstā Krievijas propagandas un dezinformācijas agresivitāte un intensitāte ir palielinājusies.
Analizējot pret Latviju vērstās Krievijas ietekmes aktivitātes, birojs īpašu uzmanību pievērš izplatītās propagandas un dezinformācijas saturam un to agresivitātei. Vairums vēstījumu ir izteikti reaģējoši – Krievija reaģē uz Latvijas pieņemtajiem lēmumiem, paziņojumiem. Pēdējo trīs gadu laikā SAB nav novērojis jaunas tendences Krievijas izplatītajos vēstījumos, tā vietā tie kļūst par daļu no jau pastāvošas vēstījumu grupas. Tie lielākoties ietver apsūdzības vēstures pārrakstīšanā, rusofobijas un diskriminējošu pasākumu veicināšanā un izmantošanā, politiskā agresijā pret Krieviju, kā arī tuvredzīgu pakļaušanos Rietumvalstu diktētam politiskam kursam.
Atsevišķos gadījumos Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātes ir arī proaktīvas. Tās lielākoties pieskaņojas Krievijai nozīmīgiem vēstures datumiem vai norisēm, Krievijai tiecoties priekšlaicīgi sagatavot informatīvo telpu. Piemēram, ik gadu ir novērojama paaugstināta aktivitāte, tuvojoties 16. martam vai 9. maijam, Krievijai aktualizējot jautājumus par Otro pasaules karu un tā norisi, no tā izrietošus pārmetumus Latvijai un Rietumu pasaulei kopumā par vēstures pārrakstīšanu un apsūdzības fašisma un nacisma slavināšanā. Ņemot vērā šīs nedēļas nogalē gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, SAB rūpīgi monitorē Krievijas darbības informatīvajā telpā arī šajā kontekstā.
Krievijas informatīvās aktivitātes nav statiskas – tām raksturīga spēja pielāgoties un izmantot dažādām auditorijām aktuālus tematus lielāka efekta sasniegšanai. Krievijas dezinformācijas intensitāte ir augsta, taču stabila, saglabājot ierasti augsto līmeni. Ik mēnesi pret Latviju tieši vai netieši tiek vērsti desmitiem publikāciju, Krievijas amatpersonu un Kremļa propagandistu paziņojumu. Piemēram, Krievijas valsts iestādes, īpaši Ārlietu ministrija, dažādos ziņojumos Latvijai velta arvien lielāku uzmanību, maldīgi izplatot vēstījumus par krievvalodīgās sabiedrības daļas apspiešanu un nacisma atdzimšanu.
Raugoties uz informatīvās ietekmes aktivitātēm kā potenciālu eskalācijas vai konfrontācijas priekšvēstnesi, jāatzīmē, ka šādās situācijās ir novērojams un sagaidāms būtisks intensitātes pieaugums. Tādā veidā Krievija mēģina izmantot informatīvo telpu, lai ietekmētu mērķauditoriju uzskatus, piemēram, gatavību un vēlmi stāties pretim Krievijai.
Dažādas auditorijas
Krievijas mērķis ir izmantot informatīvās ietekmes aktivitātes, lai iespaidotu auditorijas vērtību orientāciju, un šeit jānošķir dažādas auditorijas.
Daļa Krievijas attīstīto vēstījumu ir orientēti Krievijas iekšējai auditorijai. Tas Krievijai ļauj konstruēt ārējā ienaidnieka tēlu un apdraudējuma sajūtu, ietekmējot sabiedrisko domu. Būtiski norādīt, ka dominance informatīvajā telpā arī tiek izmantota, lai izolētu prezidentu V. Putinu no atbildības par valstī notiekošo, vienlaikus glorificējot viņa lomu Krievijas vēsturē un attīstībā.
Iekšējās auditorijas kontekstā ir vērts vērst uzmanību uz skaļākajiem propagandas ruporiem, piemēram, V. Solovjovu. Šāda veida raidījumos un publikācijās bieži izskan ne tikai agresīvas, bet arī dramatiskas tēzes par notiekošo, kas var raisīt bažas par Krievijas gatavību veikt kādas darbības, vienlaikus testējot Krievijas sabiedrības reakciju un atbalstu. Taču pret šādiem raidījumiem un tajos izskanošiem paziņojumiem ir jāizturas kritiski. Šie raidījumi seko komerciālai loģikai, respektīvi ažiotāžas izraisīšana ir pamatota ar nepieciešamību piesaistīt sev uzmanību, kas stimulē arvien dramatiskāku vēstījumu attīstīšanu. Papildus tiem ir arī politiska nozīmība – uz šādu ekstravagantu personību un paziņojumu fona V. Putins šķiet samērīgs un racionāls, kas palīdz attīstīt viņa publisko tēlu un tādā veidā vairot atbalstu viņa pozīcijai.
Vienlaikus liela daļa vēstījumu ir mērķēti arī uz auditorijām ārpus Krievijas. Šī auditorija savukārt iedalāma vairākās apakškategorijās.
Viena no auditorijām ir ārvalstīs dzīvojošie tautieši un prokrieviski noskaņotās personas. Šī auditorija jau atbalsta Krievijas īstenoto politiku un tās viedokļu maiņa nav nepieciešama. Krievija nereti izmanto šīs auditorija pārstāvjus - dažādus prokrieviskos aktīvistus, - propagandas un dezinformācijas veidošanā un izplatīšanā.
Ilgtermiņā Krievija, gandrīz droši, cer uz to, ka tās informatīvās ietekmes aktivitātes sasniegs arī starptautisko sabiedrību. Tās mērķis – panākt, ka starptautiskā sabiedrība izdara spiedienu uz Latviju mainīt rīcībpolitiku attiecībā pret Krieviju.
Vēl viena atsevišķa mērķgrupa ir Latvijas sabiedrība. Lai gan šobrīd Krievija nespēj tiešā veidā būtiski ietekmēt sabiedrisko domu, tā cenšas to darīt dažādos slēptākos veidos, piemēram, uzsverot Latvijas ekonomiskās problēmas un cenšoties izcelt jebkādas citas nepilnībās, tādējādi diskreditējot un vājinot Latvijas valsti. Ņemot vērā Krievijas mērķus un motivāciju, ir nepieciešams kritiski izsvērt atbildi uz šādām darbībām, lai tām nepiešķirtu nepelnīti lielu uzmanību un nevairotu publicitāti, kas tādējādi polarizētu Latvijas sabiedrības viedokļus.
Jāmēra propagandas temperatūra, izvairoties pastiprināt tās vēstījumus
Līdz ar to, vērtējot Krievijas informatīvā spiediena ietekmi, SAB ņem vērā dažādus apsvērumus un to izmaiņas laika gaitā. Pret Krievijas īstenotajām aktivitātēm informatīvajā telpā ir jāizturas atbildīgi, jo tas ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par Krievijas nodomiem eskalēt situāciju, ko arī apliecina Ukrainas piemērs. Tas pamato nepieciešamību izsekot Krievijas aktivitātes, lai laikus sagatavotos potenciālai rīcībai. Tajā pašā laikā nedrīkst pārspīlēt šādu aktivitāšu nozīmību, ietekmi un potenciālās sekas, jo tas var radīt nepamatotu satraukumu, kā arī faktiski pastiprināt Krievijas vēstījumus. Jāpiebilst, ka aktivitātes informatīvajā telpā ir viens no daudziem indikatoriem, kas liecina par nodomiem, tādēļ SAB monitorē arī citas Krievijas aktivitātes, lai laikus fiksētu izmaiņas draudu līmenī un varētu par to brīdināt.
Balstoties uz SAB veikto analīzi, jāuzsver, ka Krievijas aktivitāte attiecībā pret Baltijas valstīm, tostarp Latviju, aizvien ir krietni zemākā līmenī, nekā tas bija Ukrainas situācijā. Tā nepārprotami liecina par saasinātām attiecībām starp valstīm, taču neliecina par reālu gatavību vai nodomiem īstenot kādus militārus pasākumus, kas radītu apdraudējumu Latvijas drošībai īstermiņā. Gan intensitāte, gan pašu vēstījumu saturs, lai gan nerimstoši agresīvs, nav pielīdzināms tam, kāds tika vērsts pret Ukrainu. Arī turpmāk šāda veida Krievijas aktivitātēm tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, vienlaikus izvērtējot reakcijas un atbildes soļu nepieciešamību.
Attiecībā uz drošības situāciju mūsu reģionā kopumā SAB saglabā līdzšinējo redzējumu - šobrīd, kamēr Krievijas militārie resursi ir koncentrēti Ukrainā, tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievijas militārais apdraudējums NATO būtiski pieaugtu. Militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā Krievija varētu īstenot apmēram 5  gadu periodā.
&nbsp;
Šis raksts tiek publicēts SAB informatīvi analītisko rakstu sērijā. Rakstu sērijas mērķis ir savas kompetences ietvaros sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai tādējādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai.

Krievijas propagandas temperatūra kā valsts apdraudējuma līmeņa indikators

Pēdējo gadu ģeopolitiskajā situācijā Krievijas, kā arī citu Latvijai nedraudzīgu valstu, izlūkošanas un drošības dienesti ir pastiprinājuši savu darbību Rietumvalstu, tostarp Latvijas virzienā, kā arī mainījuši darba metodes, īstenojot ietekmes pasākumus jeb hibrīdaktivitātes. Ir vērojama apņēmība un gatavība Eiropā, arī Latvijā, pielietot arvien agresīvākas aktivitātes, tostarp sabotāžas. Tādēļ, atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aicina Latvijas iedzīvotājus būt modriem un uzmanīgiem, lai tādējādi pretotos iespējamajiem drošības apdraudējumiem.
Sākoties vasaras sezonai, kad iedzīvotāji biežāk izbrauc ārpus Latvijas, SAB sniedz rekomendācijas, kā sevi pasargāt un izvairīties no nokļūšanas drošību apdraudošās situācijās, dodoties uz ārvalstīm, īpaši ārpus ES un NATO:
- Rūpīgi apsvērt, vai tiešām nepieciešams doties uz Krieviju vai Baltkrieviju un nedoties turp, ja ir iespēja to nedarīt, ņemot vērā, ka pēdējos gados katrs ieceļotājs no Rietumvalstīm robežkontrolē tiek pakļauts īpašai izzināšanas procedūrai, kuras laikā visa ieceļotājam tobrīd klāt esošā informācija nonāk konkrētās valsts drošības dienestu rīcībā;
- Pirms došanās uz ārvalstīm, noskaidrot un saglabāt tālruņu numurus ārkārtas zvaniem, t.sk. Latvijas konsulam attiecīgajā valstī. Ja valstī, uz kuru ceļo, nav Latvijas valsts pārstāvniecības, tad noskaidrot, kura valsts var sniegt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem;
- Pirms došanās uz ārvalstīm, noskaidrot ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus attiecīgajā valstī, tostarp - vai nepieciešams reģistrēties imigrācijas dienestā vai policijā;
- Ceļojot uz valstīm ārpus ES un NATO, izvairīties no publiskā WiFi interneta lietošanas, lai izvairītos, ka tādējādi kāds var viegli piekļūt jūsu korespondencei;
- Ievērot vietējos likumus un tradīcijas;
- Nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus, jo daudzās valstīs tiek veikta personu identitātes pārbaude. Dokumentu neesamības gadījumā persona tiek nogādāta policijas iecirknī identitātes noskaidrošanai;
- Nefotografēties pie kritiskās infrastruktūras, militāriem, drošības iestāžu objektiem (parasti ir uzliktas fotografēšanās aizlieguma zīmes), jo tas var radīt aizdomas par spiegošanu un persona var tikt aizturēta;
- Censties izvairīties nonākt konfliktā ar vietējām tiesībsargājošajām iestādēm, pildīt to norādījumus, neļauties provokācijām un uzmanīties no nokļūšanas kompromitējošās situācijās, kas var tikt izmantotas pret jums;
- Situācijā, ja tiek izdarīts spiediens, sadarboties ar vietējām iestādēm. Ja tiek draudēts ar kriminālatbildību vai kā citādi, piekrist sadarbībai, pēc iespējas ātrāk atgriezties Latvijā un nekavējoties par radušos situāciju ziņot SAB.
SAB norāda, ka vairāku mūsu kaimiņvalstu, kā arī citu tālāku valstu informācijas un drošības dienestiem dažāda profesionāla, kā arī cita veida informācija, kas ir Latvijas valstspiederīgo rīcībā, var būt interesējoša un noderīga. To izmantojot vai piespiežot cilvēku sadarboties, Latvijai nedraudzīgām valstīm var rasties iespēja kaitēt mūsu valstij.
Būsim uzmanīgi un vērīgi, lai kopīgi uzturētu un stiprinātu Latvijas un Eiropas drošību!
SAB ir Latvijas drošības iestāde, kuras uzdevums ir identificēt un novērst ārvalstu institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu draudus Latvijas drošībai un nacionālajām interesēm. SAB galvenās darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.

SAB aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību ceļojot, lai izvairītos no drošības riskiem

Egils Zviedris 
Satversmes aizsardzības biroja direktors
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī, ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Satversmes aizsardzības birojs tika veidots kā pilnīgi jauns profesionāls izlūkdienests, bez LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pieredzes, kultūras un “vērtībām’’. Tajā laikā bija pietiekami liels skaits personu, kas šo politisko ieceri kritizēja, aicinot lietderīgi izmantot Latvijai lojālos VDK “profesionāļus’’ savās interesēs. Šodien atskatoties redzam, ka Latvijas izvēlētais kurss izrādījies pareizs, jo atšķirībā no citām reģiona valstīm, mums ir izdevies minimizēt spiegošanas riskus, kas varētu tikt īstenoti, izmantojot šos padomju laika VDK darbinieku korporatīvos sakarus. Vienlaikus, veidojot jaunu iestādi, tas bija liels izaicinājums – apgūt un mācīties no rietumu partneriem, veidot savas spējas, meklēt un attīstīt savu profesionālo darbību.
Atbrīvošanās no padomju pagātnes bija svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu divpusējās attiecības ar rietumvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem. Izlūkdienestu sadarbības pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticamība, kas tiek veidota ilgi, ar savu rīcību nepārtraukti to pierādot. Šajā kontekstā būtisks ir arī SAB nosaukums un tiesiskais statuss, kas iezīmē demokrātiskas valsts pamatprincipus, primāri pakļaujoties konstitūcijai un likuma varai nevis kādai no valsts augstākajām amatpersonām, kas pamatā raksturīgi autoritārās valstīs. Arī norma, ka SAB direktora ievēlēšanai ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, tika radīta ar mērķi nodrošināt politisko līdzsvaru, neitralitāti un objektivitāti attiecībā pret citiem valsts varas subjektiem un ieceltajām amatpersonām.
Latvijai atbrīvojoties no padomju okupācijas sekām, būtisku ieguldījumu ir devis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, kas ir biroja struktūrvienība. SAB šādā veidā nodrošināja VDK dokumentu saglabāšanu un apkopošanu, kas ļāva juridiski un arī morāli reabilitēt personas, kuras “čeka’’ bija izspiegojusi, vajājusi un represējusi. Atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” prasībām biroja rīcībā esošie VDK dokumenti un citi materiāli tika digitalizēti un 2019. gadā nodoti pastāvīgā glabāšanā Latvijas nacionālajā arhīvā, kur šobrīd ir pieejami arhīva tīmekļvietnē.
Birojs ir attīstījis savas spējas nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību. Efektīva klasificētās informācijas aizsardzība no vienas puses nozīmē to, ka var paļauties uz varas autoritāti Latvijā, no otras puses apliecina drošību un pārliecību ārvalstu partnerdienestiem, ka viņu sniegtā informācija tiks atbilstoši sargāta. Šie iemesli kalpoja par pamatu Nacionālās drošības iestādes (NDI) izveidei 2003. gadā, kas bija obligāta prasība Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Šo organizāciju normatīvie akti nosaka, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido atbildīgā iestāde, kas pārrauga klasificētās informācijas aizsardzības prasību ievērošanu. Šīs prasības saistītas ar SAB pienākumu nodrošināt NATO un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu pretizlūkošanu. Latvijā īstenotās NATO un Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzības programmas atbilstību drošības noteikumiem regulāri pārbauda un pozitīvi novērtē NATO un Eiropas Savienības drošības struktūru inspekcijas, kas ir augsts ikdienas darba novērtējums.
Latvijas mērogā allaž liela sabiedrības, mediju un arī politiskā uzmanība tiek pievērsta tā sauktajām “pielaidēm valsts noslēpumam”. Personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, veic visas trīs valsts drošības iestādes. Pirmās kategorijas speciālās atļaujas, balstoties uz visās valsts drošības iestādēs veiktajām pārbaudēm, izsniedz SAB. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, birojs ir liedzis pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam visu politisko spektru pārstāvošām amatpersonām. Manuprāt, šis fakts norāda uz profesionalitāti un politisko neitralitāti, noraidot dažkārt dzirdēto kritiku par “politisko mazspēju”, “valdošo partiju atbalstīšanu” vai “policejiskas valsts uzturēšanu”. Valsts noslēpuma aizsardzības sistēma ik pa laikam tiek apšaubīta dažādu motīvu dēļ, tomēr šodienas strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā sistēma ir sevi pierādījusi, novēršot vai maksimāli samazinot iekšējās drošības riskus.
Kolektīvo lēmumu pieņemšana mūsdienās arvien vairāk prasa izlūkošanas un drošības dienestu sadarbību dažādos formātos, tāpēc būtisks SAB darbības aspekts ir starptautiskā sadarbība. Latvijas ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz Eiropas un transatlantisko sadarbību NATO ietvaros. Tas paredz virkni starptautisku atbildību un pienākumu.
Pēc Latvijas pievienošanās NATO SAB vēsturē īpaši nozīmīgs bija 2011. gads, kad birojs uzņēmās vadīt tolaik jaunu NATO struktūru – Civilās izlūkošanas komiteju, kas apvieno vairāk kā 40 izlūkdienestus. Latvija (SAB) bija pirmā prezidējošā valsts šajā formātā, kas turpina darbu arī pašlaik. Iepriekš pēc NATO dalībvalstu diskusijām un tolaik esošās sistēmas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums par NATO strukturālo izmaiņu reformas nepieciešamību, kuru laikā vairākas komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas. Dalībvalstis tolaik vienojās par nepieciešamību paplašināt un modernizēt NATO izlūkošanas sistēmu. NATO ietvaros SAB veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un NDI kompetences jomās. Mēs vienmēr esam vadījušies pēc principa, ka NATO ir mūsu organizācija, nevis kāds ārējais spēks. Arī tagad dienestu sadarbība NATO ietvaros ir ļoti būtisks pamats Latvijas drošības sistēmā.
Publiskajā telpā atsevišķos gadījumos ir dzirdēta SAB adresēta kritika par it kā pārāk lēnu vai neefektīvu darbību. Mūsu darba specifika un normatīvais regulējums bieži neatļauj atklāt pieņemto lēmumu pilnu argumentāciju. Tomēr vēlos uzsvērt – birojs vienmēr ir rīkojies un arī turpmāk rīkosies Latvijas drošībai vislabākā scenārija īstenošanas nolūkā.
Mēs apzināmies, ka bez valsts drošības nav iespējama valsts neatkarība un tās pastāvēšana. Lai kas arī turpmāk notiktu, mēs esam gatavi un apņēmības pilni nosargāt Latvijas drošību.
Gods kalpot Latvijai!

30 gadi valsts drošības sardzē

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms norādīts Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 ,,<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=95649" target="_blank" rel="noopener">Valsts noslēpuma objektu saraksts</a>”.
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem (speciālās atļaujas), kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.
<h2>Slepenības pakāpes</h2>
Valsts noslēpumu saturoša informācija tiek iedalīta četrās kategorijās – dienesta vajadzībām, konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena.
Pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem ir nepieciešama speciālā atļauja. Speciālajām atļaujām ir trīs kategorijas:
<ul>
<li>pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem.</li>
</ul>
Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Valsts drošības dienests (VDD), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz vienīgi SAB. Valsts drošības iestāžu valsts noslēpuma aizsardzības atbildības jomu sadalījums noteikts likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" 10. pantā.
<h2>Kam nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu</h2>
Amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja, izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi.
Iesniegumu par konkrētas personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju sagatavo iestāde, kurā persona strādā vai plāno uzsākt darbu. Pieprasot speciālo atļauju, pretendents darbavietā aizpilda un pašrocīgi paraksta Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 "<a href="https://likumi.lv/ta/id/348742-valsts-noslepuma-ziemelatlantijas-liguma-organizacijas-eiropas-savienibas-un-arvalstu-instituciju-klasificetas-informacijas-aizsardzibas-noteikumi">Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi</a>" 2. pielikumā atrodamo aptaujas lapu.
<h2>Ja speciālā atļauja atteikta vai netiek pagarināta</h2>
Par atteikumu izsniegt speciālo atļauju, kā arī par lēmumu nepagarināt speciālo atļauju vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju, rakstveidā tiek informēta persona, kurai speciālā atļauja nepieciešama darbam, un iestādes, kurā persona strādā, vadītājs. SAB vēstulē tiek norādīti likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" panti, to daļas un punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši par pamatu pieņemtajam lēmumam par speciālās atļaujas atteikumu vai lēmumu to nepagarināt vai pazemināt atļaujas kategoriju. Atteikuma iemesls tiek izskaidrots gan pašai personai, kurai tiek atteikta speciālā atļauja, gan personas darba devējam tiktāl, cik to neliedz šai informācijai noteiktais valsts noslēpuma statuss.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Aktualitātes

SAB uzdevumi