AKTUALITĀTES

SAB 2013.GADA DARBĪBAS PĀRSKATS

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētas informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām. Potenciāla valsts apdraudējuma apzināšana un novēršana tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu partnerdienestiem.

IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA

Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu (turpmāk -ārvalstu specdienestu) interesēm un darbības metodēm Latvijā. Lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā, SAB seko iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas procesiem Latvijai stratēģiski svarīgās, ārpus NATO un ES esošās valstīs, kā arī specdienestu lomai šo procesu attīstībā. Iegūtā informācija regulāri tiek sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.

Drošības situāciju reģionā, Latvijas un starptautiskās sabiedrības viedokli par Krieviju ir mainījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, kas aizsākās 2013. gada nogalē. Krievija atkārtoti ir apliecinājusi gatavību izmantot militārās spējas kā līdzekli ārpolitisko mērķu sasniegšanai bijušās Padomju Savienības teritorijā. Krievijas aktivitātes pret Ukrainu bija labi koordinētas, mērķtiecīgas un kompleksas, vienlaikus izmantojot plašu metožu klāstu: militārās spējas, diplomātiju, ekonomiku, Krievijas režīma vadītas vai tam lojālas organizācijas Krievijā, Ukrainā un citās valstīs, kā arī propagandas un dezinformācijas pasākumus.

Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā iegūtā informācija rāda, ka Krievija Latvijā nevar īstenot Ukrainai identisku scenāriju. Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to Krievijai ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, un centieni šajā virzienā ir novērojami ilglaicīgi. Tieši Ukrainas notikumu iespaidā pēkšņas izmaiņas Krievijas īstenotajās aktivitātēs pret Latviju nav novērotas. Tāpat kā līdz šim, specdienestu darbs pret Latviju, Krievijas īstenotā tautiešu politika un informatīvā ietekme SAB vērtējumā saglabājas kā būtiskākie apdraudējumi ilgtermiņa drošībai. Labvēlīgu augsni provokācijām veido papildus emocionālā spriedze sabiedrībā, ko ir izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.

Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes

Ārvalstu izlūkdienestu darbības kopējais vērtējums, darba metodes un intereses

Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un ES valstīm esoši specdienesti (turpmāk – ārvalstu izlūkdienesti). Ārvalstu izlūkdienestu darbības intensitāte ir visai atšķirīga – no zemas līdz mēreni augstai. Visaktīvāk pret Latviju strādā Krievijas specdienesti. SAB rīcībā nav informācijas, kas norādītu, ka 2013.gadā ārvalstu specdienestu rīcībā būtu nonākusi klasificēta informācija, vai arī citas publiski nepieejamas ziņas, kas apdraudētu Latvijas valsts drošību vai šīm valstīm sniegtu ievērojamas priekšrocības iepretim Latvijai īstenotajai politikai. Tajā pat laikā drošības riski saglabājas, un īpaši augsti tie ir attiecībā uz Krievijas specdienestiem, jo nemainīgi tiek novēroti mēģinājumi ar izlūkdienestiem raksturīgām metodēm šādu informāciju iegūt.

Darbības mērķi: Izlūkdienestu darbības ir vērstas uz publiski nepieejamas informācijas iegūšanu, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru mērķu īstenošanai. Cits specdienestu uzdevums ir aktīvo pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmēju, sabiedrības vai starptautisko organizāciju rīcību. Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem galvenokārt strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas.

Intereses: Ārvalstu izlūkdienestu interešu loks 2013.gadā saglabājās nemainīgi plašs, aptverot iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, aizsardzības un ekonomiskas jomas. Ārvalstu speciālo dienestu darbība skar gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus. Augstāka izlūkošanas aktivitāte nekā iepriekšējos gados ierasts tika novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. Latvijas pozīcija attiecībā uz ES Austrumu partnerības iniciatīvu, attiecības ar NVS valstīm, gatavošanās prezidentūrai ES Padomē un dalība NATO bija dažas no ārvalstu izlūkdienestu darba prioritātēm 2013.gadā.

Metodes: Ārvalstu izlūkdienesti savā darbībā izmanto dažādas metodes: informācijas iegūšanu no kontaktpersonām un informācijas avotiem, informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem, kā arī tehnisko un signālizlūkošanu (tai skaitā pārtverot un analizējot komunikāciju datu plūsmu). Tehnoloģiju attīstībai ir arvien lielāka ietekme uz izlūkdienestu darbu, kas maina gan ārvalstu izlūkdienestu darbības principus, gan SAB pretizlūkošanas izmantotās metodes šo aktivitāšu konstatēšanai un novēršanai.

Prognozes: Augsta Krievijas izlūkdienestu aktivitāte pret Latviju saglabāsies arī 2014.gadā. Augsta interese sagaidāma par Latvijas iekšpolitikas procesiem saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat paredzama augsta Krievijas izlūkdienestu aktivitāte, vācot informāciju, kas saistīta ar NATO militārā kontingenta klātbūtni Latvijā, to darbībām un plānotajām starptautiskajām militārajām mācībām. 2015.gadā gaidāmā Latvijas prezidentūra ES Padomē raisīs palielinātu KF specdienestu interesi. Interese izpaudīsies ne tikai kā centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, bet arī kā aktīvo pasākumu kopumus ar mērķi diskreditēt Latviju starptautiski un vājināt tās pozīciju ES. Iespējams diskreditējošu pasākumu kopums, kas skartu cilvēktiesību jautājumus un Latvijas kā politiski un ekonomiskā vājas valsts tematiku. Provokācijas var būt vērstas pret valsts amatpersonām un politiķiem, kā arī valsts institūcijām un Latvijas valsts drošības iestādēm.

Ārvalstu izlūkdienestu darbība no diplomātisko pārstāvniecību pozīcijām

Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā variē no 15-35 procentiem no kopējā diplomātu skaita. Izlūki, kas darbam Latvijā izmanto diplomātu piesegu, reti izmanto agresīvas un tiešas darba metodes. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, liels uzsvars 2013.gadā tika likts uz kontaktpersonu loka paplašināšanu valsts institūcijās, kā arī akadēmiskajā, nevalstisko organizāciju un mediju sektorā. Kontakti tiek veidoti lēnām, nesteidzīgi paplašinot savstarpējās uzticēšanās robežas. Izplatīta ir metode, kad kontaktu uzsākšanai un informācijas iegūšanai izlūkdienestu virsnieki, stādoties priekšā kā vēstniecības diplomāti, vēršas pie interesējošās personas tās darba vietā. Interesi par konkrētiem jautājumiem izlūki visbiežāk pamato ar darba nepieciešamību, klasificēta informācija no kontaktpersonām netiek prasīta. Tādējādi izlūkdienesta virsnieki balansē uz robežas - formāli viņu darbība atbilst diplomāta statusam, tomēr vienlaikus tieši izlūkdienestu virsniekam raksturīgās prasmes kontaktu veidošanā un sarunas virzīšanā šādās situācijās ļauj iegūt Krievijas izlūkdienestam nepieciešamās ziņas un publiski nepieejamus ekspertu viedokļus.

SAB izmanto dažādas ārvalstu izlūkdienestu darbības kontroles un ierobežošanas metodes. Ja izlūks Latvijā strādā zem diplomāta piesega un tam ir diplomāta imunitāte, izlūka darbības pārtraukšanai var tikt piemērota izraidīšana no valsts. Parasti izraidīšana seko tad, ja izlūks ir centies iegūt klasificētu informāciju, vai tam ir radušās iespējas iegūt informāciju, kas ir saistīta ar valsts drošību. Cits izlūkdienestu darbību ierobežojošs solis ir darbam nepieciešamās vīzas atteikums. Ja identificēta ārvalstu izlūka darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai, pretizlūkošanas interesēs ir realizēt šī izlūka kontroli, iegūstot pēc iespējas plašāku informāciju gan par tā pārstāvētā dienesta interesēm, darba metodiku, īpatnībām, vienlaikus nepieļaujot neizpaužamas informācijas nonākšanu izlūka rīcībā. Kā viena no pretizlūkošanas darba metodēm ir izlūku kontaktpersonu loka apzināšana, vēršot uzmanību uz “diplomāta” piederību izlūkdienestam.

Ārvalstu izlūkdienestu darbība pret Latviju no savas valsts teritorijas

Aktīvu darbu pret Latviju no savas teritorijas īsteno Krievijas specdienesti, visbiežāk Federālais drošības dienests (FDD) un Ārējās izlūkošanas dienests (ĀID). Krievijas specdienestu uzdevumi ir informācijas avotu un ietekmes aģentu iegūšana Latvijā, kas pārstāvētu dažādas sabiedrības grupas.

Izlūkdienestu virsnieki Krievijā nereti strādā zem valsts, pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju piesega. Visbiežāk organizācijās izlūkdienestu virsniekam ir atvēlēts amats, kas saistās ar starptautisku kontaktu veidošanu un darbību ārvalstīs, kā arī sadarbību ar ārvalstniekiem, kas ieceļo Krievijā. Šādā veidā Krievijas izlūkdienestiem ir iespēja kontaktēties ar Latvijas valsts piederīgajiem tādās sfērās kā pašvaldību un pārrobežu sadarbība, nevalstisko organizāciju (NVO) vide, augstskolas, kopīgi zinātniskās sadarbības un uzņēmējdarbības veicināšanas projekti u.c.

Viena no KF specdienestu mērķauditorijām ir Latvijas jaunieši, kuri saistīti ar Krieviju, un studenti, kuri izvēlas studiju programmas Krievijas augstskolās. Lai veicinātu šo studentu piesaisti, KF specdienesti ir ieinteresēti Krievijas un Latvijas augstskolu savstarpējo sakaru veicināšanā un attīstībā. Konstatēti gadījumi, kad Krievijas augstskolās ar ārvalstu studentiem strādā un sadarbības projektos ar Latviju piedalās ar Krievijas specdienestiem saistītas personas. KF specdienesti savlaicīgi nolūko perspektīvākos Latvijas studentus, ar mērķi tos vēlāk izmantot savās interesēs, virzot ieņemt atbildīgus amatus Latvijas valsts pārvaldē vai citās, specdienestiem noderīgās institūcijās.

Ietekmes pasākumu īstenošanai pret Latviju Krievijas specdienesti izmanto NVO piesegu. Krievijas NVO veido sadarbības projektus ar Latvijas organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, medijiem un dažādu jomu ekspertiem. Kopīgu projektu ietvaros iespējams Latvijas puses dalībnieku aktivitātes virzīt Krievijai izdevīgā virzienā. Sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem aktīvi veido tādas ar izlūkdienestiem saistītas organizācijas kā Kaļiņingradas sabiedriski politisko pētījumus centrs “Russkaja Baltika”, Sanktpēterburgas NVO “Starptautiskās un reģionālās politikas centrs” (CIRP), Sanktpēterburgas “Krievijas – Baltijas mediju centrs” (RBMC). Savukārt politikas un aktivitāšu plānošanā pret Latviju aktīvi piedalās ar izlūkdienestiem saistītais “Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts”.

Sanktpēterburgas organizācijas CIRP un RBMC vieno cieša sadarbība. RBMC vadītājs Igors Pavlovskis, kā arī aktīvs pasākumu dalībnieks un organizators Modests Koļerovs atrodas personu sarakstā, kam liegta ieceļošana Latvijas Republikā, līdz ar to sadarbība ar Latvijas pārstāvjiem tiek organizēta no Krievijas. CIRP un RBMC 2013. gadā ir rīkojuši vasaras un ziemas skolas par Krievijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, Baltijas žurnālistu preses braucienu uz Krieviju, Baltijas tautiešu III konferenci u.c. pasākumus, kuros bijuši ielūgti un piedalījušies Latvijas pārstāvji. SAB vērtējumā šīs organizācijas tiek izmantotas kā platformas specdienestu aktivitātēm.

Kā vienu no Krievijas FDD plaši pielietotām metodēm, strādājot no Krievijas teritorijas, var minēt Latvijas valsts piederīgo uzrunāšanu, piedāvājot sadarbību, par to saņemot atlīdzību. Šāda interese īpaši tiek izrādīta par Latvijas valsts piederīgajiem, kuri uz Krieviju ceļo regulāri. Bieži šādus tiešus sadarbības piedāvājumus saņem personas, šķērsojot robežu. Darbu pret Latviju FDD aktīvi īsteno pierobežas zonā, kur izlūkošanas aktivitātes tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar KF robežsardzi un muitu.

Ārvalstu specdienestu izlūkošanas darbības kibertelpā

Ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas turpina pieaugt, un izlūkošanas informācijas iegūšana kibertelpā ieņem arvien būtiskāku lomu ārvalstu specdienestu darbā. Kiberizlūkošana var tikt vērsta gan uz internetam pieslēgtām sistēmām, gan autonomiem tīkliem un stacijām.

2013.gadā SAB redzeslokā ir nonākuši vairāki kiberspiegošanas gadījumi. Daži no tiem bijuši primāri vērsti pret Latvijas interesēm, bet vairākos citos gadījumos Latvijā izvietoti serveri tikuši izmantoti kā platforma, lai veiktu uzbrukumus NATO un ES mērķiem ārpus Latvijas. Kiberizlūkošanas mērķu loks ir plašs un daudzpusīgs, tomēr kopumā 2013.gadā atklātajos gadījumos tas bija saistīts ar militāro un aizsardzības spēju izzināšanu.

Kiberizlūkošana ietver plašu aktivitāšu spektru: internetā tiek meklēta publiski pieejama, tomēr vienlaikus specifiska informācija, piemēram, caurskatot specializētos forumos atrodamas ziņas vai vācot personu raksturojošu informāciju un sekojot tās aktivitātēm sociālajos tīkos. SAB konstatētajos gadījumos tikusi izmantota arī sociālā inženierija kibertelpā, tajā skaitā tā dēvētā pikšķerēšana (spear phishing), kad elektroniskajā vidē tiek veiktas maldinošas darbības ar mērķi panākt konkrētas interneta lietotāja aktivitātes. Tas tiek panākts, e-pasta lietotājam nosūtot vēstuli, kuras nosaukums, saturs un sūtītāja adrese liek domāt, ka tās autors ir kāds no personas draugiem vai kolēģiem. Šāda metode tikusi izmantota arī pret Latvijas amatpersonām.

Piemērs: Izmantojot kāda LR Aizsardzības ministrijas darbinieka vārdu tikušas izsūtītas e-pasta vēstules amatpersonas kolēģiem citās valstīs. Vēstules noformējums un saturs to ļauj saistīt ar LR Aizsardzības ministriju, bet tiek lietots no oriģinālās adreses atšķirīgs domēns (konkrētajā piemērā yahoo.com).

Krievijas tautiešu politika

Krievijas ilgtermiņa mērķis ir lielvaras statusa atjaunošana un ietekmes palielināšana ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā. Vienlaikus Krievijas mērķis ir vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES. Viens no Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanas mehānismiem ir tautiešu politika, un tā pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no stratēģiskajiem Krievijas ārpolitikas darbības virzieniem vairākās valstīs, tajā skaitā Latvijā.

Pēdējos gados Krievija paplašinājusi KF Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošās federālās aģentūras “Rossotrudnichestvo” funkcijas. Aģentūra kļuvusi par galveno un ietekmīgāko tautiešu politikas īstenotāju ārvalstīs, stiprinot sistemātiskumu un efektivitāti darbā ar tautiešiem. Krievijas mērķis ir atvērt “Rossotrudnichestvo” pārstāvniecību Latvijā, kas sniegtu papildus priekšrocības tautiešu politikas īstenošanā Latvijā.

Krievijas tautiešu politikas ietvaros viens no galvenajiem uzdevumiem ir krievvalodīgo kopienas konsolidācija Latvijā. Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus, un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos šie prokrieviskie aktīvisti un organizācijas spēj piesaistīt salīdzinoši lielu sabiedrības līdzdalību. Tomēr Latvijas krievu kopiena nav viendabīga un to pilnībā vadīt Krievijai nav iespējams, atsevišķas prokrieviskas organizācijas nepārstāv visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

Izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši KF valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi. Fondi “Russkij Mir”, “A.M.Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas fonds” un “Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds” katrs savā jomā organizē finansējumu organizācijām un projektiem Latvijā, kas sasaucas ar Krievijas ārpolitikas mērķiem. Fondi izsludina konkursus grantu un subsīdiju saņemšanai, kuriem teorētiski var pieteikties jebkura organizācija. Faktiski naudu var saņemt tikai tās Latvijas organizācijas un projekti, kuru līdzšinējā darbība ir bijusi saskaņota ar KF ārpolitikas vajadzībām.

“Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds”, kas dibināts 2011. gadā, darbu Latvijas virzienā aktivizēja 2013. gada sākumā. Fonda uzdevums ir sniegt informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas dzīvojošajiem tautiešiem. Fonda darbības būtība ir maksāt Latvijas organizācijām un to aktīvistiem, lai tie veidotu maldinošu pierādījumu bāzi, ka Latvijā tiek ierobežotas etnisko minoritāšu tiesības un par šīm tiesībām ir nepieciešama cīņa. Organizāciju uzdevums ir aktualizēt šos jautājumus starptautiski. Fonda finansējumu Latvijā ir saņēmušas vairākas organizācijas, tajā skaitā “Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, “Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs”, “Eiropas pētījumu institūts”.

Tautiešu politikas efektivitāte pieaug, jo Krievija turpina pilnveidot normatīvo regulējumu, aktivitātes plāno ilgtermiņā, izvērš tautiešu politiku īstenojošo institūciju tīklu, nodrošina koordinētu un centralizētu kontroli pār šo institūciju darbību. Tautiešu politikai tiek piešķirts arvien lielāks finansējums.

Informācijas politika un propagandas kampaņas

Būtisks Krievijas ārpolitikas instruments ir informācijas politika un mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā iesaistīti mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas. Propagandas kampaņu pamatā ir manipulācija ar faktiem vai to tendencioza atlasīšana.

Arī 2013. gadā mērķtiecīgi tika strādāts pie tādu maldinošu vēstījumu izplatīšanas, kas parādītu Latviju pēc iespējas negatīvākā gaismā, pārmetot Latvijai nacisma ideju atbalstīšanu, “vēstures pārrakstīšanu”, minoritāšu etnisko un lingvistisko diskrimināciju.

Viena no aktīvākām Krievijas kontrolētajām starptautiskajām organizācijām Latvijas apsūdzēšanā nacisma atdzimšanā ir kustība “Pasaule bez nacisma” (PBN). PBN galvenais uzdevums ir starptautiskajā vidē aktualizēt pārmetumus Baltijas valstīm, Ukrainai un Moldovai saistībā ar nacisma atdzimšanu un krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem. PBN galvenā aktivitāte ir monitoringu gatavošana par nacismu un ksenofobiju, tādējādi imitējot Krievijas apsūdzībām nepieciešamos pierādījumus. Periodiski tiek rīkotas arī konferences un forumi, kuriem tiek mēģināts piešķirt pēc iespējas plašāku skanējumu, panākot pēc iespējas augstāka līmeņa starptautisku dalībnieku klātbūtni.

2013. gada vidū Krievijas propagandas kampaņas tika izvērstas saistībā ar ES - Austrumu partnerības samitu, kas notika Viļņā 2013.gada novembrī. Kampaņas ietvaros tika izvērsts redzējums, ka Austrumu partnerības valstīm līdzdalība šajā iniciatīvā ir ekonomiski neizdevīga. Tāpat pārskata perioda izskaņā būtisku lomu Krievijas propagandā ieguva Ukrainas notikumu atspoguļojums Kremlim izdevīgā veidā, kas lielākoties Latvijas informatīvajā telpā tika izplatīts ar Latvijas teritorijā raidošo Maskavas kontrolēto telekanālu starpniecību.

SAB vērtējumā Krievijas informatīvā ietekme Latvijā, kas primāri tiek realizēta caur Krievijas kontrolētiem plašsaziņas līdzekļiem, ilgtermiņā var būt valsts drošības apdraudējums. Vienota informatīvā telpa ir gan būtisks krievu pasaules Latvijā nostiprināšanas elements, gan sniedz ietekmes sviras sabiedriskās domas veidošanai un lielas sabiedrības daļas īstermiņa un ilgtermiņa rīcības modelēšanai.

KLASIFICĒTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Valsts noslēpuma aizsardzība

Atbilstoši likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajai kompetencei SAB, līdztekus Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, veic arī tiešus valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un sertificē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. SAB veic valsts noslēpuma apstrādei paredzēto informācijas sistēmu akreditāciju.

Pērn SAB ir veicis nepieciešamās pārbaudes par iespēju saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu par 741 personām. No tām:

• 230 pirmās kategorijas apliecība darbam ar sevišķi slepenu informāciju (2012. gadā 203),

• 340 otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju (2012.gadā 362),

• 171 trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju (2012.gadā 176).

Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9.pantā. Procedūra paredz, ka SAB direktora lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams Ģenerālprokuroram. 2013. gadā SAB 29 gadījumos ir atteicis speciālo atļauju izsniegšanu pieejai valsts noslēpumu. 22 pārsūdzības gadījumos Ģenerālprokurors atzinis, ka SAB lēmums par atteikumu pieejai valsts noslēpumam ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Uz 2013.gada 1.janvāri 2 pārsūdzības vēl atradās izskatīšanā Ģenerālprokuratūrā.

NDI arī pārbauda uzņēmumu spēju nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību un tiem izsniedz industriālās drošības sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur klasificētu informāciju, un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Pārskata periodā industriālās drošības sertifikāti izsniegti 21 (2012. gadā 10) Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, 1 uzņēmumam piešķirts sertifikāts, kas dod tiesības izmantot NATO klasificēto informāciju. Savukārt 5 gadījumos, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, SAB pieņēma lēmumu atteikt industriālās drošības sertifikātu izsniegšanu un 2 uzņēmumiem tika anulēts iepriekš izsniegtais sertifikāts.

Saskaņā ar likumdošanā noteikto procedūru SAB direktora pieņemto lēmumu par industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu var pārsūdzēt Ģenerālprokuroram, kura lēmums ir nepārsūdzams. No Ģenerālprokuratūras ir saņemta informācija, ka 2013. gadā SAB lēmums par industriālās drošības sertifikāta atteikumu vai anulēšanu pārsūdzēts 4 gadījumos. 3 gadījumos SAB lēmums atstāts negrozīts, bet 1 gadījumā tas mainīts, norādot, ka sertifikāta izsniegšana ir nevis atsakāma, bet sertifikāts ir anulējams.

2013.gada decembrī spēkā esoši ir 143 SAB izsniegti industriālās drošības sertifikāti. Daļai no tiem, atbilstoši procedūrai, 2013.gadā ir veikta atkārtota pārbaude un pagarināts derīguma termiņš.

NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzība

SAB ir atbildīgs par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību, un to veic SAB struktūrvienība – Nacionālās drošības iestāde (NDI). Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts, un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās. Klasificētās informācijas aizsardzība ir pasākumu kopums, kas ietver personāla drošību, telpu fizisko drošību, dokumentu aprites drošību, informācijas drošību elektroniskajā vidē un industriālo drošību.

2013. gadā Latvijas Republikā notika kārtējā NATO Drošības biroja inspekcija, kura veic visu NATO dalībvalstu pārbaudes par NATO klasificētās informācijas aizsardzības pasākumiem. Inspekcijas ziņojuma rezultāti liecina, ka Latvijā ieviestās NATO drošības prasības atbilst NATO standartiem. Nekādi drošības pārkāpumi netika konstatēti, vien saņemtas atsevišķas rekomendācijas jau ieviesto drošības aspektu pilnveidošanai. 2012. gadā līdzīgu pārbaudi Latvijā veica ES Padomes Drošības birojs, izsakot atzinumu, ka arī ES klasificētās informācijas aizsardzība Latvijā tiek nodrošināta atbilstoši prasībām.

MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTA

SAB atrodas iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu kontroli. Mobilo telefonu kontroles rezultātā iegūtos datus nodod tam operatīvās darbības subjektam, kas ir konkrēto telefonsarunu pārtveršanas iniciators un saņēmis Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB kompetences un atbildības jomā ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole, telefonsarunu kontroles tehnisko parametru un metodikas aizsardzība un iegūtās informācijas aizsardzība pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai operatīvās darbības subjektam.

Pirms telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem operatīvās darbības subjekta lēmuma daļu, kurā norādīts:

• lēmuma reģistrācijas numurs,

• amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu,

• iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis,

• Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis,

• kontrolējamais telefona numurs,

• termiņš, līdz kādam kontrole veicama.

Lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju. 2013. gadā visplašāk iekārtu izmantoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvalde (iniciējusi 39,1% no visām noklausītajām sarunām), DP (18,0%), Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde (12,0%), SAB (10,6%), Valsts robežsardze (8,1%), KNAB (5,0%), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde (4,1%) un MIDD (3,0%).

Uzraudzību pār sarunu operatīvās noklausīšanās atbilstību likumam veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija. 2013. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB nav pieļāvis likumpārkāpumus, nodrošinot mobilo telefonu kontroli.

 

2014.06.09