AKTUALITĀTES

SAB 2008.GADA DARBĪBAS PĀRSKATS

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir valsts drošības iestāde, kuras pamatuzdevumi ir:

PRETIZLŪKOŠANA

2008.gads SAB pretizlūkošanai iezīmējās ar jauniem izaicinājumiem, kas kļuva aktuāli pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai 2007.gada decembrī. Ārpus NATO un Eiropas Savienības esošu valstu izlūkdienestu virsnieki ar diplomātiskajām pasēm Šengenas zonas ietvaros pārvietojas bez kontroles un reģistrācijas. Lai kompensētu pārvietošanās kontroles trūkumu Šengenas valstu iekšienē, SAB ir ieviesis papildus valstī iebraukušo personu kontroles mehānismus, pilnveidojot sadarbību ar valsts Robežsardzi, Ārlietu ministriju un partnerdienestiem ārvalstīs. Turklāt kopš pievienošanās Šengenas zonai, SAB ir kļuvis pieejams arī Šengenas valstu kopējais “melnais saraksts”.

SAB ir veicis pretizlūkošanas pasākumus, lai uzraudzītu NATO un Eiropas Savienībā neietilpstošo valstu izlūkdienestu rezidentūru aktivitāti Latvijā, apzinātu šo dienestu interešu lokā esošos jautājumus un personas, kā arī novērstu potenciālos valsts drošības apdraudējumus.

Pretizlūkošanas darba gaitā SAB ir noskaidrojis šādas galvenās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā – vispārējā politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā, valsts augstāko amatpersonu aktivitātes, dienas kārtība un nostādnes ārvalstu izlūkdienestu mītnes zemēm nozīmīgos jautājumos, kā arī Latvijas darbība NATO un Latvijas militārtehniskais nodrošinājums.

Konstatēts, ka ārvalstu izlūkdienestu darbinieki interešu jomās iegūst ne vien publiski pieejamu neklasificētu informāciju no plašsaziņas līdzekļiem, publiskām konferencēm un semināriem, bet arī izmanto informācijas avotus un kontaktpersonas, ievērojot stingru piesardzību un konspirāciju. Turklāt SAB ir noskaidrojis, ka viens no Latvijā esošajiem ārvalstu izlūkiem prot latviešu valodu, tādējādi paplašinot pieejamo informācijas avotu loku.

SAB pretizlūkošana ir apzinājusi Latvijā darbojošos ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaitu. Realizēto pretizlūkošanas pasākumu rezultātā, SAB ir būtiski samazinājis ārvalstu specdienestu rezidentūru apjomu. Jau vairākus gadus kadru trūkums apgrūtina nedraudzīgo valstu specdienestu darbu Latvijā. Ārvalstu izlūka darbības negaidīta pārtraukšana būtiski kavē visas rezidentūras darbu. Gadījumos, kad virsnieks tiek izraidīts vai viņam netiek pagarināta vīza, paiet samērā ilgs laiks, kamēr dienesta vadība piemeklē un sagatavo citu darbinieku.

SAB pretizlūkošanas darba rezultātā 2008.gada laikā vīza iebraukšanai Latvijā tika atteikta 3 identificētiem ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem, kas plānoja uzsākt savu darbību Latvijā, izmantojot diplomātisko piesegu. Turklāt viens no šiem izlūkiem ticis identificēts kā sevišķi aktīvs, kurš, strādājot ārvalstīs, ne tikai plaši izmantojis aģentūras metodi informācijas ieguvei, bet arī organizējis aktīvos pasākumus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.

2008.gada 21.janvārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija par persona non grata pasludināja Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā 2.sekretāru vicekonsulu Aleksandru Rogožinu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz SAB pretizlūkošanas operācijas rezultātā iegūtiem pārliecinošiem un neapstrīdamiem dokumentāliem pierādījumiem par minētā Krievijas Federācijas vēstniecības diplomāta darbībām, kas viennozīmīgi nav savienojamas ar diplomātiskā darbinieka pienākumiem, tādējādi pārkāpjot Vīnes konvenciju un radot draudus Latvijas nacionālajai drošībai.

 

IZLŪKOŠANA

Tradicionāli galvenie jautājumi SAB izlūkošanas interešu lokā ir ārpus NATO un Eiropas Savienības esošo valstu valdību plānotie un veiktie pasākumi politikas un ekonomikas jomā, kas skar Latvijas intereses, kā arī nevalstisko organizāciju aktivitātes, kas var ietekmēt sabiedrisko domu un politiskos procesus Latvijā.

SAB izlūkošanas darbs tiek realizēts, iegūstot publiski nepieejamu informāciju par ārvalstu subjektu mērķiem, interesēm un aktivitātēm, kas var radīt drošības apdraudējumu Latvijai vai NATO un Eiropas Savienības valstīm kopumā. Par iegūto informāciju, kas var būt noderīga Latvijas institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā, SAB informē kompetentās amatpersonas nosūtot tiešus ziņojumus, kā arī iknedēļas informatīvos pārskatus.

Notikumi ārpus NATO un Eiropas Savienības esošajās valstīs var atstāt negatīvu iespaidu uz drošības situāciju arī Latvijā. Šāda veida apdraudējuma identificēšana un atbilstošo Latvijas, NATO un Eiropas Savienības institūciju informēšana ietilpst SAB izlūkošanas prioritātēs. 2008.gadā, Krievijas un Gruzijas militārā konflikta laikā, SAB izlūkošanai izdevās iegūt nozīmīgu operatīva rakstura informāciju par situāciju Gruzijā. Detalizētus izlūkošanas informācijas pārskatus SAB sniedza Nacionālajai drošības padomei.

Starptautisko teroristisko, radikālo organizāciju un organizēto noziedzīgo grupējumu iespējamo apdraudējumu Latvijai un sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā apzināšanā SAB kompetencē ietilpst situācijas izzināšanu ārpus Latvijas Republikas robežām. SAB darba rezultātā iegūtā un partnerdienestu sniegtā informācija ļauj objektīvi izvērtēt starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības riska faktorus, un sadarbībā ar partneriem īstenot apdraudējuma novēršanu.

 

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

SAB ilgstošā laikā ir izveidojusies un attīstījusies sadarbība ar vairāk nekā 45 ārvalstu speciālajiem dienestiem. SAB starptautiskās sadarbības mērķis ir potenciāla valsts, NATO vai Eiropas Savienības valstu drošības apdraudējuma apzināšana un novēršana. Galvenokārt sadarbība veidojas NATO un Eiropas Savienības valstu iekšienē, tradicionāli cieša sadarbība ir ar Baltijas valstu dienestiem.

Partnerdienestu starpā tiek augstu vērtēta SAB sniegtā informācija, kā arī spēja nodrošināt partneru dotās informācijas aizsardzību. Veiksmīgās sadarbības un iemantotās reputācijas rezultātā, ir ievērojami pieaudzis SAB interešu lokā esošās informācijas apmaiņas apjoms un ātrums ar ārvalstu dienestiem.

 

VALSTS NOSLEPUMA AIZSARDZĪBA

2008.gada laikā pēc personas pārbaudes veikšanas SAB ir izsniedzis 871 speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. No tām 281 1.kategorijas (darbam ar sevišķi slepenu informāciju), 363 2.kategorijas (darbam ar slepenu informāciju) un 224 3.kategorijas (darbam ar konfidenciālu informāciju).

Pārskata periodā pieeja valsts noslēpumam pēc personas pārbaudes veikšanas atteikta 24 personām, 15 no šīm personām likumā noteiktā kārtībā pārsūdzējušas SAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā. Nevienā no šiem gadījumiem SAB lēmums netika grozīts, kas apliecina, ka SAB prakse, izsniedzot atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, pilnībā atbilst likumu kritērijiem. (Šajā pārskatā norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3.kategorijas atļaujas.)

 

NATO UN ES KLASIFICĒTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Atbildīgā iestāde par NATO un ES klasificētās informācijas aizstāvību Latvijā ir SAB apakšstruktūra - Nacionālā Drošības iestāde (NDI).

Pārskata periodā NDI izsniegusi 766 NATO standartam atbilstošus pastāvīgos sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju un 703 sertifikātus darbam ar Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Pēc pārbaudes laikā atklāto faktu padziļinātas izvērtēšanas 8 personām izsniegt sertifikātu darbam ar NATO klasificēto informāciju atteikts, bet divām personām veikta sertifikāta kategorijas pazemināšana.

2008.gadā SAB ir izsniedzis industriālās drošības sertifikātu 16 Latvijā reģistrētiem komersantiem, bet 3 komersantiem izsniegt industriālās drošības sertifikātu atteikts. Divpadsmit komersantiem tika veikta atkārtota pārbaude un pagarināts tiem izsniegtā industriālās drošības sertifikāta derīguma termiņš.

NDI veica arī fiziskās drošības pārbaudes 11 valsts iestādēs un 17 komercsabiedrībās, lai konsultētu par nepieciešamajiem telpu drošības risinājumiem, izveidojot prasībām atbilstošas valsts noslēpuma, NATO un ES klasificētās informācijas glabātuves.

2008.gada septembrī Latvijā notika ikgadējā NATO Drošības biroja inspekcija, kura veic visu NATO dalībvalstu pārbaudes par NATO klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu atbilstību drošības prasībām. Inspekcija NATO klasificētās informācijas aizsardzības sistēmu Latvijā novērtēja kā atbilstošu NATO augstākajiem drošības standartiem.

 

MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA

Veicot tiesas sankcionēto mobilo telefonu sarunu kontroli, 2008.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB ir nodrošinājis precīzu likumu ievērošanu sarunu kontroles iekārtas lietošanā. Uzraudzību pār operatīvās sarunu noklausīšanās atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Savukārt parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Atbilstoši „Operatīvās darbības likumam”, SAB rīcībā esošo mobilo telefonu kontroles iekārtu izmanto visas iestādēs, kam ir tiesības veikt operatīvos pasākumus sevišķā veidā - Kriminālpolicija, Drošības policija, Finanšu policija, Ekonomikas policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Muitas kriminālpārvalde, Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pirms mobilā telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem lēmuma daļu, kurā norādīts:

Šī lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju. Saņemtie dati tiek automātiski nosūtīti un ir pieejami vienīgi tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto sarunu kontroli un kas saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB nav pieejama pārtvertās informācijas kopija. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai kontroli iniciējušajai iestādei.

Tālākā informācijas izmantošanas likumības un pamatotības kontrole ir tieša konkrētā operatīvās darbības subjekta vadītāja atbildība.  

2009.06.30