A A A
LV / EN
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJS

VALSTS NOSLĒPUMA AIZSARDZĪBA

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms norādīts Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 ,,Valsts noslēpuma objektu saraksts”.

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, lai izsniegtu vai pagarinātu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem (speciālās atļaujas), kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.

Slepenības pakāpes

Valsts noslēpumu saturoša informācija tiek iedalīta trīs kategorijās – konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena. Arī speciālajām atļaujām ir trīs kategorijas:

- pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem;

- otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem;

- trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem.

Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Drošības policija (DP), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz vienīgi SAB. Valsts drošības iestāžu valsts noslēpuma aizsardzības atbildības jomu sadalījums noteikts likuma ,,Par valsts noslēpumu” 10. pantā.

Kam nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu

Amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja, izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi.

Iesniegumu par konkrētas personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju sagatavo iestāde, kurā persona strādā vai plāno uzsākt darbu. Pieprasot speciālo atļauju, pretendents darbavietā aizpilda Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 2. pielikumā atrodamo aptaujas lapu, iesniedz autobiogrāfiju un citus nepieciešamos dokumentus, kā arī ar parakstu saistību rakstā (3. pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr. 21) apliecina, ka ir brīdināts par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un iepazinies ar valsts noslēpuma apriti un aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ja speciālā atļauja atteikta vai netiek pagarināta

Par atteikumu izsniegt speciālo atļauju, kā arī par lēmumu nepagarināt speciālo atļauju vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju, rakstveidā tiek informēta persona, kurai speciālā atļauja nepieciešama darbam, un iestādes, kurā persona strādā, vadītājs. SAB vēstulē tiek norādīti likuma ,,Par valsts noslēpumu” panti, to daļas un punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši par pamatu pieņemtajam lēmumam par speciālās atļaujas atteikumu vai lēmumu to nepagarināt vai pazemināt atļaujas kategoriju. Atteikuma iemesls tiek izskaidrots gan pašai personai, kurai tiek atteikta speciālā atļauja, gan personas darba devējam tiktāl, kā to neliedz šai informācijai noteiktais valsts noslēpuma statuss.

DP un MIDD nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju 10 dienu laikā var pārsūdzēt SAB direktoram. SAB direktora lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju 10 dienu laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.